Kamēr daba mostas pēc ziemas, privāto mežu īpašnieki pagājušonedēļ pulcējās, lai pārrunātu nozares aktualitātes.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi, ko zaļu ideju vārdā viņiem bieži vien uzspiež vides aizsardzības organizācijas, vienā brīdī var pārsvītrot visu, uz ko ir cerējuši meža īpašnieki, gadu desmitiem ieguldot līdzekļus un darbu.
Meža īpašnieki uzmanīgi vēroja jaunā zemkopības ministra Kaspara Gerharda kustības, jo īpaši tāpēc, ka līdz šim viņš vadījis ministriju, kuras paspārnē tapis ne viens vien vides aizsardzības dokuments, par kuru meža īpašnieki nav bijuši sajūsmā.
Atbalsts jaunaudžu kopšanai jāturpina
“Jau pirms diviem gadiem tika uzsākta diskusija par prioritātēm mežsaimniecībā. Tā vispirms ir jaunaudžu kopšana un neproduktīvo audžu nomaiņa. Viena kopta audze var pat divas reizes vairāk piesaistīt ogļskābo gāzi nekā nekopta.
Jāturpina atbalsts meliorācijai, neizmantotās lauksaimniecības zemes apmežošanai, par ko, protams, ir diskusija ar lauksaimniekiem. Taču ir pietiekami daudz platību nekurienes vidū, piemēram, kūdrāji, kurus apmežojot, piemēram, ar melnalksni, var samazināt ogļskābās gāzes daudzumu atmosfērā,” tā Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Tāpat viņš uzsvēra, cik svarīgs ir atbalsts ilggadīgo kokaugu stādījumiem un meža ceļu būvei. Noteikti jāsaglabā “Natura 2000” maksājumi un atbalsts dabas katastrofās cietušo audžu atjaunošanai.
Līdzšinējais atbalsts ir bijis būtisks stimuls tieši jaunaudžu atjaunošanā un kopšanā privātajos mežos.
2008. gadā jaunaudzes privātajos mežos tika koptas 5,6 tūkstošos hektāru (valsts mežā – 24,8 tūkstošos hektāru), bet 2013. gadā privātajos mežos – jau 45,5 (valsts – 38,3) bet 2017. gadā – 36,4 (valsts – 28,9).
Būtībā kopš 2012. gada jaunaudžu kopšana privātajā mežā notikusi lielākos apjomos, nekā tas ir bijis valsts mežā. Kopšanas apjomu pieaugums precīzi sakrīt ar atbalsta pasākumu realizācijas laiku.
Raksts ņemts no LA.LV (pilnais raksts pieejams saitē)
