Jau labu laiku kā karsts kartupelis kaut kur pa varas gaiteņiem tiek mētāti izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuru uzdevums ir padarīt brīvāku mežu apsaimniekošanu un mežizstrādi, atceļot nepamatotus ierobežojumus.
Iebildumi ir dažādi – sākot no nezinātniskiem apgalvojumiem, ka priedes vienmēr sekmīgi iespējams atjaunot pēc izlases cirtēm, un beidzot ar visai antikapitālistiskiem aicinājumiem nepieļaut, ka mežu īpašnieki domā saimnieciskās kategorijās, meklē izdevīgākos saimniekošanas modeļus un vēlas gūt peļņu. Tas, ka ar peļņu jāstrādā lauksaimniekiem vai pārtikas ražotājiem, ir normāli, bet mežu nozarei – nē!
Grozījumu izstrādi aizsāka 2016. gada jūnijā Saeimas
Ilgtspējīgas attīstības komisijas izvirzītais uzdevums "izvērtēt meža
apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz
mežsaimniecības ekonomisko dzīvotspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir
līdzvērtīgs vai lielāks meža audzēšanai izmantojamās zemes īpatsvars un
kokrūpniecības potenciāls, lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu
kopējo meža nozares konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, un sagatavot
priekšlikumus normatīvo aktu efektivitātes uzlabošanai".
Pildot šo uzdevumu, Zemkopības ministrija sadarbībā ar
zinātniekiem un meža nozares pārstāvjiem izvērtēja esošo situāciju un
zinātniskos pētījumus. Rezultātā tika izstrādāti priekšlikumi veikt grozījumus
divos Ministru kabineta noteikumos.
Jāpiebilst, ka iecerētajos grozījumos nav paredzēts nekas
tāds, ko jau nebūtu ieviesušas Ziemeļeiropas valstīs, kurām parasti ļoti gribam
līdzināties. Piemēram, Somijā 2014. gada 1. janvārī tika pieņemtas Meža likuma
izmaiņas, ar kurām tika atcelti galvenās cirtes (meža atjaunošanas cirtes)
vecuma ierobežojumi. Kā galveno ieguvumu somu kolēģi min konsultāciju un meža
pārvaldības nozīmes palielināšanos, kā arī straujo investīciju vides
uzlabošanos un investīciju palielināšanos nozarē.
Zviedrijā galvenā cirte pieļaujama pēc audzes kvantitatīvās
gatavības sasniegšanas. Šādu audžu galvenās cirtes parametri ir zemāki par
Latvijā ierosinātajiem. Arī Igaunijā galvenās cirtes mērķa caurmēri ir noteikti
zemāki nekā Latvijā - priedei 28 cm (Latvijā ierosināti 30 cm), eglei – 26 cm,
bērzam – 26-18 cm (Latvijā 25 cm).
Lai gan kaimiņu valstīs normatīvie akti jau ir liberālāki,
tomēr tas nenozīmē, ka tur būtu palielinājušies ciršanas apjomi. Taču meža
īpašniekam tiek dota brīvība izvēlēties labāko meža audzēšanas alternatīvu.
Visiem mūsu valstī paredzētajiem grozījumiem ir savs
pamatojums. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas
ierobežotās saimnieciskās darbības joslā (līdz 5 km no Baltijas jūras un Rīgas
jūras līča krasta līnijas) pašlaik ir atļautas citu valdošo koku sugu
kailcirtes līdz 2 ha platībā, izņemot priedi. Pieredze un pētījumu rezultāti
liecina, ka priedei, kas ir saulmīļu koku suga, bieži vien ir grūti atjaunoties
teritorijās, kurās tiek veiktas izlases cirtes. Tur bieži neveidojas spēcīga
priežu paauga, to izkonkurē virši, graudzāles, avenes un lazdas. Šī iemesla dēļ
priežu audžu saglabāšanās dēļ nepieciešams noteikt citus normatīvos
regulējumus, tajā skaitā pieļaujot neliela izmēra kailcirtes. Igaunijas
pieredze liecina, ka 2 ha kailcirtes priežu mežos kāpās nerada erozijas draudu
palielināšanos, bet sekmē priežu audžu atjaunošanos.
Savukārt, veicot izmaiņas galvenās cirtes caurmēru
skaitliskajās vērtībās pēc valdošās koku sugas, meža īpašniekam tiek sniegta
plašāka iespēja noteikt dažādus meža apsaimniekošanas mērķus, dažādot meža
apsaimniekošanas režīmus, kā arī paaugstināt meža apsaimniekošanas
efektivitāti. Salīdzinot ar Igauniju, Zviedriju un Somiju, Latvijā noteiktie
galvenās cirtes parametri (galvenās cirtes caurmērs un vecums) ir lielāki. Tas
nozīmē, ka investīcijām meža apsaimniekošanā ir lēnāka finanšu aprite un līdz
ar to zemāka vērtība. Citiem vārdiem sakot, investīciju vide kaimiņu valstīs
meža īpašniekiem un investoriem ir labvēlīgāka, kas viņiem dod priekšrocības
konkurencē.
Tāpat grozījumi paredz veicināt meža atjaunošanu ar
augstvērtīgu stādāmo materiālu. Līdzšinējā privāto mežu apsaimniekošanas prakse
liecina, ka bieži vien pēc skujkoku audžu nociršanas dabiskās atjaunošanās
rezultātā saaug mīkstie lapu koki, kā rezultātā Latvijā samazinās skujkoku
audžu īpatsvars. Mēs riskējam pazaudēt piejūras teritorijām raksturīgās
priedes. Arī no ekonomiskā viedokļa skujkoku un bērzu audzes ir visvērtīgākās,
un to īpatsvara samazināšanās nozīmē ienākumu un meža vērtības samazināšanu
nākamajām paaudzēm. Tāpēc nepieciešams sekmēt meža īpašnieku izvēli par labu šo
koku sugu audzēšanai.
Noteikumu grozījumiem būs liela, sinerģiska ietekme uz meža
nozari kopumā. Grozījumi nodrošinās iespēju pārējo meža apsaimniekotāju mežos
(aprēķinos nav iekļauti valstij piederošie meži) meža kapitālvērtību palielināt
par 440 miljoni eiro (no 5 līdz 5,440 miljardiem eiro) ar nosacījumu, ka tiek
veikta mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgām koku sugām un
intensificēta meža apsaimniekošana. Ja meža atjaunošanā lielā daļā privāto
īpašumu turpināsies atjaunošana, izmantojot saimnieciski mazāk vērtīgas koku
sugas, tad meža kapitālvērtība turpinās samazināties, kas nav vēlams.
Normatīvo aktu izmaiņu rezultātā ikgadējais tīro ienākumu
gūšanas potenciāls palielināsies par 12 miljoniem eiro gadā. Veicot galveno
cirti regulējošo normatīvu izmaiņas un īstenojot mērķtiecīgas meža atjaunošanas
politiku, ilgtermiņā samazināsies ciršanas apjomi, bet palielināsies to
vērtība.
Prognozēts, ka ikgadējie, ilgtspējīgiem principiem
atbilstošie ciršanas apjomi pieaugs aptuveni par 0.5 miljoniem m3, kas radīs
meža nozares nodarbinātības pieaugumu un eksporta apjomu palielināšanos. Tiks
saglabāta meža nozares konkurētspēja attiecībā pret Ziemeļvalstīm un Baltijas
valstīm.
Ieguvēja būs arī sabiedrība - tiek lēsts, ka, palielinot
ciršanas apjomus par 0,5 miljoniem kubikmetru, tiks radītas aptuveni 2000 darba
vietu mežizstrādes, kokapstrādes, meža atjaunošanas un kopšanas darbu
veikšanai.
Intensīvāka saimniekošana nodrošinās papildu oglekļa
uzkrāšanu koku stumbros, tādā veidā mazinot klimata pārmaiņas ilgtermiņā.
Protams, sabiedrība vēlas zināt, kā grozījumi ietekmēs vidi.
Iebildumi izskan lielākoties no nevalstiskajām vides aizsardzības
organizācijām, kas kā galvenos riskus min mežaudzes struktūras vienkāršošanos,
viendabīgumu, lielāku koku pieejamības samazināšanos, kas rada negatīvas sekas
dobumperētājiem un putniem, kas būvē lielas ligzdas. Tomēr pētījumu rezultāti
liecina, ka resno dimensiju koku īpatsvars ir lielāks tieši mākslīgi veidotās
viena vecuma audzēs. Līdzšinējā ekoloģisko koku saglabāšanas prakse nodrošina
arī lielu dimensiju iepriekšējās ģenerācijas koku saglabāšanos nākotnē.
Savukārt galvenās cirtes mērķa caurmēra samazināšanas rezultātā resno stumbru
īpatsvars nedaudz saruks, bet tas joprojām būs lielāks par resno stumbru
īpatsvaru dabiskās, cilvēka saimnieciskās darbības neietekmētās audzēs.
Nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas uztrauc arī
traucējuma pieaugums. Izpētīts, ka prognozētais ciršanas apjomu pieaugums ir
aptuveni 10% no ikgadējā ciršanas apjoma (aptuveni 1670 ha). Ilgtspējīgā
galvenās cirtes platība pašreizējā normatīvo aktu regulējuma apstākļos ir
2,006% no kopējās privātajām un juridiskajām personām piederošās meža platības.
Ierosināto normatīvo aktu izmaiņu gadījumā tā pieaugtu par 0,05%, tātad
aptuveni līdz 2,06%. Ņemot vērā putnu ligzdošanas perioda attiecībās pret visu
gadu, kad tiek veikta mežizstrāde, putnu ligzdošanas periodā tiktu ietekmēti
0,5% no privātajām un juridiskajām personām piederošajām platībām.
Tika veikta arī mežaudžu vecumstruktūras analīze, lai
noskaidrotu, vai vecāku mežu īpatsvars (virs 60 - 70 gadiem) samazināsies.
Rezultāti liecina, ka, ieviešot piedāvātos grozījumus, galvenās cirtes
parametrus audzes sasniegs vecumā virs 60 gadiem (priedei intervālā no 74-88
gadiem, eglei 63-73 gadiem, bērzam 60-64 gadiem). Tātad pamatā netiks cirstas
jaunākas audzes. Šobrīd Latvijā ir izveidojies ievērojams galvenās cirtes
vecumu sasniegušo audžu uzkrājums, kuras netiek cirstas. Privātajos un
juridiskajām personām piederošajos mežos katru gadu uzkrājums palielinās
aptuveni par 2 miljoniem m3, galvenokārt uz mīksto lapkoku audžu rēķina.
Normatīvo aktu izmaiņas nenozīmē obligātu audžu nociršanu, tiklīdz sasniegts
galvenās cirtes mērķa caurmērs, bet gan meža īpašnieka izvēles brīvību cirst
audzi tad, kad tas ir visizdevīgāk.
Attiecībā uz mežu fragmentācijas palielināšanos (dzīvotņu un
populāciju fragmentācija (izolētības palielināšanās, sugu areāla samazināšanās,
biotopu pašregulācijas ietekmēšana), ekspansīvu sugu savairošanās, palielināts
plēsonības spiediens) jāatzīmē, ka galvenās cirtes mērķa caurmēra izmaiņas
neskar esošo, atbilstoši normatīvajiem aktiem izveidoto īpaši aizsargājamo
dabas teritoriju un mikroliegumu tīklu, kā arī galvenās cirtes platība
ierosināto izmaiņu gadījumā pieaugtu nebūtiski.
Zinātnieki savus argumentus ir pateikuši, un nav nozīmīgu
iemeslu, lai grozījumus nevirzītu uz Ministru kabinetu. Izņemot tradicionālo –
labāk neko nedarīt, ka tik kas nenotiek. Taču ar tādu filozofiju tiek bruģēts
ceļš uz atpalikšanu gan no Somijas un Zviedrijas, gan Igaunijas un citam
valstīm.
Raksts publicēts ar DELFI un autora atļauju
Raksts ņemts no "DELFI"