Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos – lietojamā resursa atjaunošanas spējas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju raksturo Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES zaļā kursa un bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrāka kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apjomu. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

“Šīs iniciatīvas, ja tās tiks pieņemtas, Latvijai radīs katastrofālas sekas, jo centralizētajā siltumapgādē pašlaik 60% kurināmā ir biomasa – koksne, bet laukos mājām – pat vairāk nekā 90%,” skaidro J. Miezainis. Viņš norāda, ka, koksni padarot par neatjaunojamu resursu, tā nonāks emisiju tirdzniecības sistēmā, un atvieglojumi, kurus pašlaik bauda iedzīvotāji, kā kurināmo izmantojot koksni (šķeldu, malku, granulas, briketes), beigsies. Iespējams, ka pārejas periods būs līdz 2030. gadam. “Ja šāds scenārijs piepildās, patlabanējā apkures situācija ar superaugstajām cenām nākotnē taps vēl traģiskāka,” tā J. Miezainis.

Centralizētās siltumapgādes stūrakmens

“Biomasa (koksnes šķelda) ir stūrakmens, uz kā Latvijā balstās centralizētā siltumapgāde, bet uz malkas – reģionos, kur nav centralizētās siltumapgādes vai arī nekad nav bijusi izbūvēta dabasgāzes infrastruktūra, un arī gāze ir bijusi dārgāka par citiem kurināmā veidiem, tāpēc šī resursa izmantošanas apgrūtināšanai vai sadārdzināšanai ir būtiska ietekme,” skaidro siltumapgādes SIA Gren Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vanags. Viņš atgādina, ka biomasa (šķelda) ir vienīgais energoresurss, kuru Latvijā ražojam, apmēram pusi no tā patērējam savā zemē, pusi pārvēršam kokskaidu granulās un eksportējam.

“Granulu eksporta un Latvijā patērētās dabasgāzes korelācijas attiecība ir teju 1:1, jo 2021. gadā eksportējām granulas 10 TWh apmērā un to vietā importējām 11 TWh dabasgāzes. Protams, ne visu dabasgāzi iespējams aizvietot ar granulām, taču to var darīt siltumapgādē,” uzsver A. Vanags. Viņš norāda, ka ikviens eiro, par ko šis resurss tiek sadārdzināts, galu galā iedzīvotāju maciņos atstāj 16 milj. eiro lielu ietekmi. Proti, ja sadārdzinājums ir 10 eiro, iedzīvotāju maciņos tas būs jau 160 milj. eiro apmērā.

“Savukārt, ja koksne kā energoresurss, piemēram, tiek aizliegta, izmaksas pieaugs vēl divas, trīs reizes salīdzinājumā ar pašreizējām jau rekordaugstajām siltumapgādes cenām,” stāsta A. Vanags. J. Miezainis papildina, ka reģionā būtisku elektroenerģijas daudzumu ražo, izmantojot dabasgāzi. “Šogad deviņos mēnešos Latvija par gāzi ir iztērējusi 805 milj. eiro, kamēr iepriekšējos gados analogā laikā tikai ap 100 milj. eiro, kas nozīmē, ka elektrība nebūs lēta un tiem, kuri siltumapgādē izmanto siltumsūkni, šis siltums nebūs lēts,” skaidro J. Miezainis.

A. Vanags vērš uzmanību uz centralizētās siltumapgādes investīciju ciklu. “Latvijā ar valsts politiku, atbalstu, kā arī ES struktūrfondiem esam veicinājuši, lai centralizētajā siltumapgādē arvien vairāk izmantotu šķeldu, arī pašlaik ir atvērtas valsts atbalsta programmas, kas paredzētas pārejai no dabasgāzes uz atjaunojamo energoresursu – šķeldu, arī granulām,” stāsta A. Vanags. Viņaprāt, lai šīs tehnoloģijas būtu efektīvas un nerastos sadārdzinājums patērētājam, to darba mūžam jābūt 20-30 gadiem. Taču, ja tiek lemts samazināt vai pat pilnībā liegt biomasas izmantošanu, pārejas periodam jābūt maksimāli garākam.

“Par to kā iespējamu risinājumu pēc 30 gadiem ir jārunā šodien un vienlaikus pakāpeniski uz to arī jāvirzās, lai uzņēmēji var nomainīt tehnoloģijas, savukārt, patērētāji – pielāgoties jaunajai situācijai,” savu pozīciju skaidro A. Vanags. Viņaprāt, noteikti jāņem vērā Eiropas Savienības valstu būtiskās atšķirības, jo Latvija ir viena no valstīm ar biomasas pašpietiekamību, turklāt tās daļu kā produktu vēl eksportējam uz citām Eiropas valstīm.

“Ir jāatrod īpašs (unikāls) regulējums, lai valstis, kurām biomasas pietiek, to var patērēt,” tā A. Vanags. Viņaprāt, šāds patēriņš, kur biomasa tiktu iegūta ilgtspējīgas mežsaimniecības procesā, ir prioritāte Nr. 1, un tas nedrīkstētu tikt apgrūtināts ar vēl kādu regulējumu. “Ja šo resursu iegūst atbilstoši ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, nekādu jautājumu par sarežģītu pierādīšanas kārtību un sertifikācijas procesu attiecībā uz to, vai biomasa iegūta ilgtspējīgā apsaimniekošanas sistēmā, nedrīkstētu būt,” norāda A. Vanags. Viņaprāt, Latvijas iedzīvotājiem ir jāgūst labums no resursa, kas Latvijā ir pieejams.

Zviedrija – Latvijas sabiedrotais

“Pozitīvi, ka Latvija ir tik bagāta ar atjaunojamajiem resursiem, ka tos varam arī eksportēt un gūt ienākumus,” vērtē mežsaimniecības SIA Sodra Latvia valdes priekšsēdētājs Larss Georgs Hedlunds. “Arī Zviedrija, tāpat kā Latvija, ir bagāta ar mežiem, tikai Zviedrijā centralizētajā siltumapgādē netiek lietota dabasgāze, bet to teju pilnībā nodrošina ar koksni,” tā L. G. Hedlunds. Viņaprāt, gan Latvijas, gan Zviedrijas situācijā liegums koksni (šķeldu, granulas) izmantot centralizētajā siltumapgādē būtu pielīdzināms katastrofai.

“Esam vienā laivā, un mums kopīgi jāstrādā Briselē, lai šāds scenārijs, kad koksni pielīdzina fosilajam energoresursam, dzīvē neīstenotos,” ir pārliecināts L. G. Hedlunds. Viņš atgādina, ka strīdus būtība ir par to, vai zāģbaļķi drīkstētu izmantot kā kurināmo, bet, skaidrs, ka tas nav prāta darbs, un to neviens nedara, bet kādam Eiropā šāds priekšstats ir radies.

“Loģiski, ka satrupējušu resnās dimensijas apaļkoku izmantos kā enerģētisko koksni, taču vēsturiski celulozes izejvielas – papīrmalka, celulozes šķelda – vienmēr ir bijusi dārgāka nekā malka, nemaz nerunājot par zāģbaļķiem. Tirgus ar savu cenu līmeni baļķus nemaz neļauj novirzīt kā kurināmo uz katlumāju,” uzsver L. G. Hedlunds.

Izjūt pieprasījuma pieaugumu

“Tā ir šodienas realitāte,” uz jautājumu, vai pieaugošais pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes ir jūtams, atbild L. G. Hedlunds. Viņš norāda, ka enerģētisko koksni pārdod kokskaidu granulu ražotājiem, kā arī vietējās pašvaldības siltumapgādes kompānijām. “Šķelda ir brīnišķīgs resurss, pagājusī vasara ir bijusi ļoti darbīgs laiks siltumražotājiem, jo šī resursa cenas 2022. gadā ir būtiski pieaugušas, turklāt, ja iepriekšējos gados bija iespējas noslēgt līgumus par šķeldas piegādi uz gadu un piegādātāji varēja nodrošināt fiksētu cenu visam līguma periodam, šogad situācija ir mainījusies un nosacījumus diktē šķeldas pārdevēji – ražotāji, siltumražotāji nevar būt izvēlīgi,” skaidro A. Vanags. Viņš atzīst, ka šķeldas cenas pieaugums ir milzīgs, jo šī gada oktobrī salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri tā pieaugusi četras reizes. SIA Gren Latvija pērk šķeldu, kas ražota no ciršanas blakusproduktiem, taču ne visu patēriņu, it īpaši aukstas ziemas situācijā, var nosegt ar šo resursu, un vajadzīga arī dabasgāze.

“Priekšroku šķeldas ārvalstu vai tomēr pašmāju pircējam nosaka cena. Ja vietējais pircējs gatavs piedāvāt to pašu cenu, ko uzpircējs pie kuģa ostā, šķelda paliek Latvijā. Ja eksportētāja cena šķiet pārāk augsta, kuģi regulāri šo resursu izvestu no Latvijas uz Eiropu,” norāda A. Vanags. Viņš uzsver, ka cenas savā ziņā ir izlīdzinājušās, lai gan Zviedrijā šķeldas cena ir zemāka nekā Latvijā.

“Zviedrijā šķelda pie katlumājas maksāja ap 15 eiro par berkubikmetru, pirms gada cena bija zemāka – tikai 12 eiro par berkubikmetru, pieaugums par teju 25% nebija tā priecīgākā ziņa,” tā L. G. Hedlunds. A. Vanags steidz piebilst, ka Zviedrijā atšķirībā no Latvijas ir ilgtermiņa līgumi, kur centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem ir iespēja pārskatīt cenu tikai vienu reizi gadā. “Ziņa, ka siltuma cena šajā apkures sezonā pieaugs par 25-30%, Zviedrijā izraisīja sabiedrības sašutumu, Latvijā siltumenerģijas cena (tiem, kuri centralizētajā siltumapgādē izmanto šķeldu kā kurināmo) pieaugusi divas reizes, savukārt, tiem, kas patērē dabasgāzi,– par 300-400%, kaut mājsaimniecību ienākumi nebūt nepieaug proporcionāli, un sadārdzinājums nav tikai enerģētikā, bet arī pārtikas precēm,” tā A. Vanags. Viņš secina, ka iedzīvotāju pirktspēja samazinās. “Tā ir ārkārtas situācija, kurā ir nepieciešami ārkārtas pasākumi un risinājumi, tostarp ar valsts iejaukšanos, subsīdijām,” norāda A. Vanags. Viņš atgādina, ka pirms enerģētikas krīzes sekmīgi strādāja cenu faktors – diktāts – dažādiem koksnes sortimentiem, to novirzot pa attiecīgajiem sektoriem. “Pirms gada neviens papīrmalku nepārvērta dedzinājamā šķeldā, bet šodien veidojas cenu starpības koksnes sortimentiem, kas nav loģiskas, taču tā ir īstermiņa parādība, bet ilgtermiņā viss atgriezīsies ierastajā kārtībā, kur apaļkokam, kuram var pievienot vērtību, to īstenos ar dziļāku pārstrādi, bet enerģētikai nonāks zemākas kvalitātes koksne, kura citādi nav pārstrādājama un izmantojama, un tāpēc nevajadzētu īstenot “pārnodrošināšanos” ar kādu papildu regulējumu, piemēram, ka koksne enerģētikā var nonākt tikai pēc tās trešās pārstrādes,” stāsta A. Vanags.

Slieksni var samazināt

J. Miezainis vērš uzmanību, ka ES regulas pārskatīšanas gaitā ir parādījusies vēl viena iniciatīva – par obligātas dalības emisiju tirdzniecības sistēmas sliekšņa samazināšanu no pašreizējiem 20 MW, piemēram, līdz 10 MW vai pat 5 MW centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem. “Ir situācijas, kad arī šādas nelielas siltumapgādes stacijas spiestas vienu kurināmo resursu uz kādu brīdi aizvietot ar citu (piemēram, kūdru), un tas nozīmēs, ka tām pieaugs izmaksas, jo jāpērk CO₂ izmešu kvotas (pašlaik tās maksā ap 70–80 eiro/t), tā sadārdzinot gala produktu,” skaidro J. Miezainis. Viņš gan norāda, ka enerģētikā tiek patērēti tikai apmēram 10% no iegūtās koksnes, bet pašlaik ir paradoksāla situācija, kad īstermiņā enerģētikas produkcija ir dārgāka par zāģēto. “Pašreizējā krīzes laikā valsts intervence ar subsīdiju vai dotāciju palīdz stabilizēt situāciju, taču ilgtermiņā būtu vērts pārņemt Somijas pieredzi, kas veido kurināmā rezerves, kas neiejaucas tirgū līdz brīdim, kad ir krīzes situācija,” ierosina J. Miezainis.

Latvijas gadījumā enerģētiskās krīzes izsludināšanas situācijā pašvaldībām piederošie siltumapgādes uzņēmumi var slēgt līgumu bez energoresursa publiskā iepirkuma konkursa, taču tas neregulē cenu siltuma patērētājam un nepalīdzēs izvairīties no dramatiskiem siltuma tarifu pieaugumiem, piemēram, par 100-200%. “Palīdzēt šādās situācijās var, tikai mērķtiecīgi veidojot sistēmu, kura krīzes brīdī spētu nodrošināt ar kurināmo par fiksētu cenu, lai nerastos strauji tarifu pieauguma lēcieni, kas ne tikai sāpīgi sit gan pa mājsaimniecību maciņiem, gan arī pa uzņēmēju konkurētspēju, jo ierēķinātajās fiksētajās izmaksās siltuma sadaļa ir būtiski jāpalielina, kas labākajā gadījumā nozīmēs mazāku peļņu vai pat nepieciešamību paaugstināt sava produkta vai pakalpojuma cenu,” skaidro J. Miezainis. Viņš atgādina, ka Latvijā centralizētā siltumapgāde ir pašvaldību autonomā funkcija, bet... 2020. gadā kādā apdzīvotā vietā siltumapgādes uzņēmumam draudēja slēgšana, taču neviena ministrija nebija gatava iesaistīties problēmas risināšanā, un, pat atlaižot vietējo domi, problēma ar siltumapgādi konkrētajā vietā netiktu atrisināta. “Ne pašvaldību, ne vēl jo vairāk privātajiem siltumapgādes uzņēmumiem nav jaudas no saviem līdzekļiem amortizēt tik milzīgas energoresursu cenu svārstības tirgū, kādas pieredzam pašlaik,” uzsver J. Miezainis.

Resursu pietiks, vien kāda būs to cena

“Gren strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs patērējam ap 2 TWh energoresursu, visvairāk Igaunijā – ap 1 TWh, Lietuvā kā energoresursi tiek izmantoti atkritumi. Šai apkures sezonai enerģētiskās koksnes resursu pietiks, jautājums ir par to cenu,” jautāts, vai pietiks resursu apkurei, atbild A. Vanags. Viņš novērojis situāciju, ka Lietuvā Baltpoll biomasas biržā cenas jau trešo nedēļu pēc kārtas par dažiem procentiem samazinās, tieši tāpat arī zāģmateriālu cenas.

“Situācija īstermiņā normalizējas, bet riski (neskaidrība) par to, kāda būs ziema (auksta un gara vai tomēr ne pārāk auksta un īsa) ne tikai Latvijā, bet arī Skandināvijā un Eiropā, saglabājas, un no šiem faktoriem arī būs atkarīgs, kā pārziemosim,” vērtē A. Vanags. Viņš skaidro, ka šķelda ir tikai viens aspekts, jo aukstas (-15 °C ilgāku laiku) ziemas gadījumā nāksies vairāk patērēt tieši dabasgāzi, tādējādi ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejami abi energoresursi. Jautājums, cik drošus līgumus par to piegādi var noslēgt, jo piegādātājiem pašreizējā situācijā var būt pat ekonomiski izdevīgāk atkāpties no noslēgtā līguma izpildes un samaksāt atkāpšanās naudu, nekā izpildīt līgumu par tajā paredzētajām resursu piegādes cenām. Proti, iepriekš ik mēnesi tika samaksāti 90% no paredzētās summas par piegādāto šķeldu, bet pārējie 10% kalpoja kā nodrošinājums, kas tika akumulēts un izmaksāts šķeldas piegādātājam apkures sezonas beigās – aprīlī. Pašlaik cenas pieaugums ir tik liels, ka piegādātājs samaksā 10% drošības naudu un atkāpjas no noslēgtā līguma izpildes, un, ja nav citu piegādātāju, siltuma ražotājs šādā gadījumā paliek bez resursa, bet cilvēki – bez siltuma.

“Gan energoresursu pircējiem, gan pārdevējiem visa ziema paies pārrunās par to, cik lielas rezerves ir piegādātājam, vai uz viņu var paļauties, vai jāslēdz kāds papildu līgums ar vēl kādu citu piegādātāju u.tml.,” gaidāmo darba cēlienu iezīmē A. Vanags. Viņaprāt, šāds risks šajā apkures sezonā būs augstāks, salīdzinot ar  pagājušo. “Visaugstākais risks saistībā ar gāzi bija augustā, pašlaik situācija ir normalizējusies, taču jāņem vērā, ka siltumapgādei nevajag tik daudz gāzes kā elektroenerģijas ražošanai,” uz jautājumu par gāzes faktoru atbild A. Vanags.

Savukārt J. Miezainis atgādina, ka šādā situācijā ir vajadzīgs valsts nozīmes drošinātājs. “Ar līgumsodu konkrētu apdzīvoto vietu neapkurināsim, tāpēc ir vajadzīgs vai nu rezerves kurināmais, vai arī cits piegādātājs,” tā J. Miezainis. Viņš vērš uzmanību, ka energodrošība balstās dažādībā – jo dažādāki resursi, jo lielākas alternatīvas un daudzveidīgākas iespējas, un mazāki riski, un lielāka drošība. “Biomasas stacijās var izmantot dedzināmo kūdru, pat atkritumus, Rīgas TEC gāzi īslaicīgi var aizstāt ar dīzeļdegvielu, taču šīs iespējas jāapzina savlaicīgi, bet valstisku politiku šajā jomā neredzu,” vērtē J. Miezainis.
Diskusijas video pieejams šeit:  https://www.youtube.com/watch?v=mjJHmIF7YVU

Informācija ņemta no www.zemeunvalsts.lv

Gaujas nacionālā parka iedzīvotāji sašutuši par dabas aizsardzības plāna projektu

Gaujas nacionālā parka iedzīvotāji ir savākuši vairāk kā 250 parakstus, iebilstot pret Gaujas nacionālā parka (GNP) dabas aizsardzības plāna izstrādes procesu un saturu. Vēstule 22.jūlijā nosūtīta vairākām ministrijām un Valsts kancelejai.Galvenie iebildumi ir par to, ka zemes īpašnieki nav iesaistīti priekšlikumu izstrādes procesā, kā arī par radikālām izmaiņām meža apsaimniekošanas nosacījumos GNP teritorijā.Vēstulē GNP iedzīvotāji pauž bažas un neapmierinātību par to, ka tiek plānots noteikt jaunus ierobežojumus, nepaskaidrojot, kādam nākotnē ir jāizskatās Gaujas nacionālajam parkam, un pauž bažas par to, vai piedāvātie stingrākie ierobežojumi veicinās šo mērķu sasniegšanu.

Galvenie iebildumi ir par nesamērīgi liela atmirušās koksnes daudzuma atstāšanu mežaudzē. Meža īpašnieks Gatis Ziediņš pauž, ka, ja uz hektāru mežā jāatstāj apmēram 1,5 kravas kokmateriālu, tad vairāk varam nerunāt par turpmāku meža apsaimniekošanu vispār, jo pārvietoties ar tehniku, lai apsaimniekotu  šādu pielūžņotu mežu, nav iespējams. Turklāt šādas prasības ir nepārdomātas, jo būtiski paaugstina kaitēkļu izplatīšanas un ugunsbīstamības riskus. Neapsaimniekojot mežus, koki krīt arī uz ceļiem un nevienam nav pienākums tos novākt. Tas palielina arī ugunsbīstamības riskus. G. Ziediņš norāda, ka jaunā plāna redakcija neparedz neko attiecībā uz šiem riskiem, un tas nav pieļaujams. Tāpat atsevišķās zonās netiek atļauta meža atjaunošana, stādot vai sējot, kas nozīmē, ka priede un arī pārējās Latvijai raksturīgās koku sugas no GNP pamazām izzudīs, bet to vietu ieņems lazdas, blīgznas, baltalksnis, kas ir daudz ātraudzīgāki. Vēstulē zemes īpašnieki arī norāda, ka valstī nav sakārtoti kompensāciju jautājumi. Jebkāda veida aizliegumi, kas skar privātīpašumu,  ir jākompensē, pretējā gadījumā bez vienošanās ar īpašnieku par  plānotajiem ierobežojumiem nav iespējams veidojot sadarbībā balstītas attiecības.

Gaujas nacionālajā parkā ir daudzi tūkstoši meža īpašnieku, kas dzīvo šajā teritorijā un ekstensīvi saimnieko savos īpašumos, līdz ar to šim būtu jābūt kā paraugprocesam par to, kā var vienoties par visu pušu mērķu un interešu salāgošanu, jo arī turpmākajos gados Latvijā būs jāpaplašina NATURA 2000 teritorijas un šim procesam ir jābūt zinātniski pamatotam un kvalitatīvi vadītam, ievērojot visu pušu intereses un vajadzības.

Informācija ņemta no mezaipasnieki.lv

Alkšņu lapu brūnēšanu izraisa lapgrauži, kokiem tas nekaitē

Pēdējo nedēļu laikā novērojama alkšņu lapu brūnēšana. To izraisa alkšņa zilā lapgrauža un alkšņa zaļā lapgrauža kāpuri, kas apēd lapas mīkstumu, atstājot neskartu dzīslojumu. Kokiem tas nekaitē, un meža īpašniekiem, pamanot alkšņu lapu bojājumus, nav nepieciešams veikt nekādas īpašas darbības.

Latvijā ļoti bieži var novērot alkšņu zilo lapgrauzi (Agelastica alni), kurš vasarās masveidā ir sastopams uz alkšņu lapām. Tās ir tumši zilas, nelielas vaboles, kurām segspārni ir koši un ar metālisku spīdumu. Alkšņu zilais lapgrauzis pamatā barojas ar alkšņu lapām, bojā arī bērzu, apšu, ievu, ķiršu, ābeļu, plūmju, rožu un kārklu lapas, bieži vien apgrauž dzinumu mizu.

Alkšņu zaļā lapgrauža (Melasoma.aenea) saukta arī par alkšņu spīdīgo lapgrauzi vabole ir  6,5–8,5 milimetrus gara, tā ir ovāla un zaļā krāsā, retāk sastopama zilā krāsā, vabolei ir metālisks spīdums un smalks punktējums. Šis kaitēklis Latvijā sastopams visā teritorijā, bojā baltalksni, melnalksni, bērzu, kaitīgs tikai alkšņa jaunaudzēm. Gan alkšņu zilais lapgrauzis, gan alkšņu zaļais lapgrauzis ir augēdājs un nav bīstams cilvēkam.

Šo kaitēkļu kāpuri apēd lapu mīkstumu, atstājot neskartu dzīslojumu. Savukārt pašas vaboles lapām izgrauž ovālus caurumus. Valsts meža dienesta speciālisti norāda, ka nedz alkšņu zilais lapgrauzis, nedz zaļais alkšņu lapgrauzis kokiem nenodara neatgriezenisko bojājumus un  nākamajā pavasarī lapas atkal saplauks. Līdz ar to meža īpašniekiem nav nepieciešams veikt nekādus īpašus pasākumus.

Bojāti alkšņi. Foto: VMD publicitātes materiāls

Lapgrauža kāpurs. Foto: VMD publicitātes materiāls

Pieaugusi vabole. Foto: VMD publicitātes materiāls

Valsts meža dienests ir vadošā iestāde meža ilgtspējai. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī īsteno meža ugunsapsardzību un uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību. Valsts meža dienests ir uz attīstību vērsta, mūsdienīgi domājoša iestāde, kura pārmaiņas un ikviena darbinieka profesionalitāti uztver kā gudru ceļu uz izaugsmi. Valsts meža dienests ir pārliecināts, ka pastāvēs, kas mainīsies. Valsts meža dienests ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Informācija ņemta no www.mezaipasnieki.lv

"PALUS" URĀLPŪCEI DRAUDZĪGA MEŽA APSAIMNIEKOŠANA

Attēls uzņemts mūsu klienta īpašumā, Rēzeknes novada mežā. 

MAŠINIZĒTĀ MEŽA SĒŠANA – JAUNS MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBA VEIDS

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) 2022. gada ražošanā ir ieviesusi jaunu darba veidu – mašinizēto meža sēšanu, izmantojot augstas precizitātes tehnoloģiskās iekārtas, kas meža atjaunošanas darbu ļaus veikt ātrāk un kvalitatīvāk. Šogad mašinizēti sējot mežs tiks atjaunots  LVM Rietumvidzemes, Austrumvidzemes un Ziemeļlatgales reģionā ar kopējo darba platību 340 ha.

Kopumā šogad LVM atjaunos mežus stādot 13 060 hektāros, bet dabiski mežs tiks atjaunots 4 639 hektāru platībā. LVM 2022. gada ražošanā ir ieviesis jaunu darba veidu – mašinizēto meža sēšanu.

Ieilgušās ziemas dēļ mašinizētās sēšanas darbus uzsāka vēlāk nekā bija paredzēts. Pirmie darbi tika uzsākti LVM Rietumvidzemes reģiona Ropažu iecirknī. Lai veiktu mašinizētās meža sēšanas darbus, uzņēmējam esošo augsnes gatavošanas tehniku – aktīvo disku arklu – papildus bija jāaprīko ar sēšanas iekārtu.

“Uzticētais uzdevums ir liels izaicinājums arī mums kā pakalpojuma sniedzējam, jo šis ir jauns darba veids, kuru līdz šim neesam veikuši. Precīzi jāuzskaita sēklas materiāls, jāiesniedz atskaites par padarīto darbu un nepārtraukti jāseko līdzi darba izpildes kvalitātei. Izaicinājums ir arī plašais darba lauks – no Ropažiem līdz Krāslavai un no Rūjienas līdz Madonai –, kur darbus paredzēts paveikt 45 dienās,” skaidro SIA “ASP Pluss” darbu vadītājs Gints Kārlis Bernšteins.

Jauno darba veidu izmanto, sējot priedi sausos meža tipos: sils, mētrājs, lāns. Augstas precizitātes tehnoloģiskās iekārtas ļauj atjaunot mežus efektīvāk: kvalitatīvai darba izpildei vienā hektārā nepieciešams izsēt ap 0,2 kg priedes sēklu.

“Lai sekotu līdzi sēklas materiāla izlietojumam un izpildītā darba kvalitātei, ko apliecinās izaugušie koki, darbs jāveic ar augstu atbildības sajūtu no pakalpojuma sniedzēju un LVM darbinieku puses. Par veikto darbu kvalitāti vispirms liecina labi sagatavotā augsne, bet pēc aptuveni mēneša – virs augsnes virskārtas jau redzamās mazās priedītes,” skaidro LVM Mežsaimniecības mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs.

Informācija ņemta no www.lvm.lv

Par Eiropas Gada koku 2022 balsojumā atzīts Belovežas gāršas sargs. Latvijas pārstāvis Aģes dižozols ierindojas 9. vietā

Ozols Duņins Polijā                                                                                              Foto: Publicitātes attēls

22.martā svinīgā ceremonijā tika paziņoti konkursa Eiropas gada koks rezultāti. 16 Eiropas valstu Gada koku konkurencē balsojumā uzvarēja Belovežas gāršas sargs – 400 gadus vecais ozols Dunin. Ozols aug Belovežas gāršas malā. Kā zināms, Belovežas gārša ir viens no pazīstamākajiem līdzenumu mežiem ne tikai Polijā, bet visā Eiropā. Ozolu ciena un apbrīno gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, kas apmeklē šo Polijas apgabalu, ko dēvē arī par Eiropas bizonu (sumbru) reģionu. Ozols ir iedvesmojis daudzus māksliniekus, tas pārsteidz visos gadalaikos - gan veģetācijas laikā, gan rudenī vai ziemā, kad it īpaši izrāda savus krāšņi jo krāšņi izliektos zarus.

Arī Latvijas pārstāvis fināla balsojumā Aģes dižozols no Limbažu novada ieguva ļoti atzīstamu novērtējumu – ar 27 098 balsīm ieņemot 9.vietu, uzreiz aiz Francijas. Kad pēc padomju okupācijas Šmitu dzimta atguva dzimtas viensētu "Medņi", Kārlis Šmits savās bērnības dienu takās Aģes upes krastā atklāja varenu ozolu. Tas bija ieaudzis krūmos un krasta kokos, bet pēc atbrīvošanas no apauguma atklājās visā varenumā, slejot zarus pār upi no stāvkrasta malas. To nosauca par Aģes dižozolu. Pēdējos 15 gados ozols ir iedvesmojis dzimtas pārstāvjus izzināt dižkokus un apzināties, ka Latvija, ar otru lielāko dižkoku blīvumu tūlīt pēc Lielbritānijas, ir Eiropas dižkoku lielvalsts. Tas iedvesmojis Spēkozola kustības rašanos, bijis sākums Spēkozolu pārgājienam, kā arī iedvesmojis Šmitu dzimtu kopā ar draugiem un paziņām stādīt jaunu trejdeviņu Spēkozolu birzi. Aģes dižozols ir kļuvis par populārāko dižkoku Vidrižu pagastā un, iespējams, arī Limbažu novadā. To apmeklē daudzi ceļotāji, slēpņotāji un latviskās dzīvesziņas kopēji. Līdz ar tautas atmodu un netkarības atgūšanu, ozols ir atvēries pasaulei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu!

Otro vietu konkursā ieguva Konkso banketa meža ozols no Spānijas (168274 balsis), trešajā – Lielais Korķa ozols no Portugāles (70563).

Aicinām ikvienu Latvijā jau domāt par jauniem kandidātiem šim koku konkursam 2022.gadā.

Konkursu Eiropas gada koks Latvijā 2021.gadā pirmo reizi organizēja Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Latvijas Meža sertifikācijas padome. Konkursā tiek meklēti koki ar visinteresantākajiem stāstiem.

Informācija ņemta no mezaipasnieki.lv

Sīkāku informāciju par konkursu meklējiet mājas lapās https://www.eiropasgadakoks.lv un https://www.treeoftheyear.org

Konkursa 2022. gada apbalvošanas ceremoniju iespējams noskatīties šeit https://youtu.be/yiafj782oUQ

Jauna lietotne “Mednis” datu ievākšanai par meža dzīvnieku populāciju

Sadarbojoties Latvijas zinātniekiem, mežsaimniecības, lauksaimniecības un mednieku organizācijām, kā arī konsultējoties ar Valsts meža dienestu, ir izstrādāts digitāls rīks – lietotne “Mednis”. Tā ļaus medniekiem un zemes īpašniekiem fiksēt kvalitatīvu informāciju par medījamiem dzīvniekiem. Šī informācija ļaus novērtēt populāciju stāvokli un dzīvnieku izplatību, kā arī dos pamatu izsvērtu lēmumu pieņemšanai par turpmāko populācijas apsaimniekošanu.

“Mednis” ir unikāla Latvijā radīta lietotne, kas ir savienota ar Valsts meža dienesta (VMD) informācijas sistēmu “Meža valsts reģistrs” un dod iespēju ievākt datus par medījamiem dzīvniekiem, to klātbūtnes pierādījumiem, reģistrēt postījumus un tuvā nākotnē arī reģistrēt nomedīšanas faktu. Šāda kvalitatīvi ievākta informācija veicinās medību resursu izmantošanu, saglabāšanu un regulēšanu optimālā līmenī, vienlaicīgi mazinot postījumu un zaudējumu riskus mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs, kā arī samazinot medniecības administratīvo slogu.

Līdz šim Latvijā nebija speciāla rīka, kurš ļautu attālināti reģistrēt un iesniegt pierādāmu informāciju par medījamo dzīvnieku novērojumiem, nomedīšanas faktu un nodarītajiem postījumiem. Latvijā ir ap 22 tūkstoši aktīvu mednieku, 70 tūkstoši lauksaimnieku un 135 tūkstoši privāto meža īpašnieku, kuri līdz šim nav bijuši iesaistīti šādu datu ievākšanā. Tas ir savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanai nepieciešamo datu ievākšanā neizmantots potenciāls – ap 227 tūkstoši lietotāju varēs sniegt ticamu informāciju par medījamiem dzīvniekiem.

Pašreiz lietotnes “Mednis” izmantošana īpaši aktuāla ir zemes īpašniekiem un medniekiem. Zemes apsaimniekotājiem ir būtiski ievākt datus par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Tos varēs izmantot, vērtējot dzīvnieku populāciju stāvokli, bet pavasarī – medījamo dzīvnieku limita noteikšanas grupu sanāksmēs, lemjot par pieļaujamo nomedīšanas apjomu nākamajā medību sezonā.

Savukārt medniekiem, izmantojot lietotni “Mednis”, būtu svarīgi vākt datus par novērotajiem dzīvniekiem, jo īpaši ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās sugas – vilka klātbūtnes pazīmēm, vilku medīšana tiek pamatota ar konkrētiem, regulāri ievāktiem datiem. Mednieki var sniegt arī datus par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem – arī šie dati var tikt izmantoti, lemjot par pieļaujamo nomedīšanas apjomu nākamajā medību sezonā.

Ikviens var lejupielādēt lietotni “Mednis”, kas ir pieejama vietnē “Google Play” Android ierīcēm un “AppStore” iOS ierīcēm, un piedalīties datu vākšanā par meža dzīvniekiem, to klātbūtnes pierādījumiem un reģistrēt postījumus. Lietotnes izveides projektu īstenoja biedrība “Zemnieku saeima”, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Latvijas Mednieku savienība un Latvijas Mednieku asociācija.

🌲 Mežā augošais adatu prieks, kur drīkst cirst Ziemassvētku eglīti? 👀

🎅 Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir brīnumu, ģimenes tradīciju, īpašas gaismas un vien šim raksturīgo smaržu laiks. Protams, neiztikt bez svētku eglītes - ko var nopirkt tirdziņā vai iegadāties podiņā, lai aug un kuplo arī turpmāk.   

👉Ja tomēr izvēle tiek dota par labu sniega kupenām un svētku eglītes meklējumiem mežā, tad jādodas uz LVM apsaimniekotu mežu, no kura mājās drīkst pārnes vienu zaļo svētku rotu. Lai nenodarītu mežam kaitējumu, jāievēro daži priekšnoteikumi - kurās vietās, kā un kad eglīti cirst!

🔍 LVM meža robežas var atpazīt pēc:   

•  Ceļu malās izvietotajām dzeltenajām zīmēm;   
• Dzeltenām svītrām uz koku stumbriem visas robežas garumā;   
•  Plāksnītēm, kuras izvietotas uz kvartālstigu krustpunktiem uz kurām ir AS “Latvijas valsts meži” uzraksts;   

🗺📱 Orientēties mežā palīdz mobilā lietotne “LVM Meža karte” un mammadabakarte.lv, lietotnē izmantotā karte ir tāda pat, kā redzama mammadaba.lv un lvm.lv mājas lapās, un gluži kā mājās lapā arī šajā lietotnē ir iespēja pieslēgt vai atslēgt informāciju par LVM tūrisma objektiem, atpūtas vietām un dabas takām.   

📍Kad vieta atrasta, jāizvēlās eglīte, kas aug:

• Ceļa vai grāvju malā;   
•  Uz stigām;
• Zem elektrolīnijām;
• Pieaugušā mežā zem lieliem kokiem, bet ne jaunaudzēs un jauna jauktu koku mežā;   

❌ Eglīti aizliegts cirst:   

• Publiskajos dabas parkos;   
•  Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapas attēlu uz zaļa fona;   
• Citu īpašnieku mežā;    

👉 Arvien biežāk svētku laikā ģimenes izvēlās tieši eglīti podiņā. Ja eglīti pareizi uzglabā, pavasarī to var pārstādīt piemājas dārzā. Savukārt nākamajos Ziemassvētkos atliek vien sarūpēt rotas no dabas materiāliem un izrotāt pagalmā augošo skaistuli. Sev piemērotāko ”dzīvo” eglīti katrs var izvēlēties tuvākajā audzētavā.   

NEPARASTAS UN DAUDZVEIDĪGAS ZIEMASSVĒTKU EGLĪTES PODIŅOS

Meža inventarizācijas dati privātpersonām tagad ērti pieejami bez maksas!

Valsts meža dienests privātpersonām atvieglojis piekļuvi inventarizācijas datiem par savā īpašumā esošo mežu. Meža valsts reģistrā privātpersonas bez maksas, autentificējoties ar Latvija.lv rīkiem, var apskatīt sava meža inventarizācijas ģeogrāfiskos un tekstuālos datus, kā arī tos lejupielādēt. Turpmāk šīs informācijas saņemšanai privātpersonām nav nepieciešams ar Valsts meža dienestu slēgt līgumu par Meža valsts reģistra izmantošanu un vērsties ar iesniegumu bezmaksas informācijas saņemšanai. Juridiskām personām datu saņemšanai saglabājas līdzšinējā kārtība.

Meža valsts reģistrs (https://gis.vmd.gov.lv) ir Valsts meža dienesta (VMD) uzturēta informācijas sistēma par mežu un tajā notikušo saimniecisko darbību. Šajā sistēmā VMD reģistrē arī informāciju par veiktajām meža inventarizācijām.

Ikviena privātpersona Meža valsts reģistrā, autentificējoties ar portāla Latvija.lv vienotās pieteikšanās moduli, piemēram, izmantojot internetbanku, bez maksas var apskatīt sava meža inventarizācijas ģeogrāfiskos un tekstuālos datus, kā arī tos izdrukāt vai lejupielādēt. Iepriekš privātpersonas bezmaksas informāciju par savā īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošo mežu varēja saņemt, noslēdzot līgumu ar VMD par Meža valsts reģistra izmantošanu, un vēršoties ar iesniegumu par bezmaksas sadaļas inventarizācijas datu piekļuvi.

Savukārt juridiskām personām tāpat kā līdz šim, lai varētu izmantot Meža valsts reģistrā iekļauto informāciju par meža inventarizāciju, ar VMD ir jānoslēdz līgums par Meža valsts reģistra izmantošanu.

Līdzšinējā kārtība par līguma slēgšanu un iesnieguma iesniegšanu privātpersonām saglabājas, ja tās vēlas piekļūt Meža valsts reģistra maksas sadaļai, kurā meža īpašnieks iesniedz iesniegumu koku ciršanai, paziņojumu par koku ciršanu vai pārskatu par veiktu mežsaimniecisko darbību meža īpašumā.

Arī tām privātpersonām, kuras vēlas Meža valsts reģistrā esošos datus par savā īpašumā esošajiem mežiem nodot trešo personu informācijas sistēmām, līdzšinējā kārtība par līguma slēgšanu un iesnieguma iesniegšanu nemainās.

Viena no VMD darbības prioritātēm tuvāko gadu laikā ir e-pakalpojumu attīstība, nodrošinot meža īpašniekiem un medniekiem to saņemšanu bez maksas. Iespēja privātpersonām bez maksas apskatīt sava meža inventarizācijas datus ir viens no pirmajiem bezmaksas e-pakalpojumiem, kuru saviem klientiem nodrošina VMD.

Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, ikreiz sasniedzot labāko rezultātu. VMD uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu; piedalās meža nozares politikas veidošanā un ieviešanā; īsteno meža ugunsdzēsību; uzrauga, kā noteiktās prasības ievēro tirgus dalībnieki, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, kā arī tirgotāji un pārraudzības organizācijas. VMD ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Raksts ņemts no www.vmd.gov.lv

Kāpēc meža nozare Eiropas ziemeļu pusē ar bažām vēro taksonomijas tapšanas gaitu un piedāvātos nosacījumus?

Vārds taksonomija šobrīd daudziem meža nozarē ir svešs, vēl mazāk ir skaidrs, kā izpaudīsies taksonomijas nosacījumu ieviešana dzīvē. Tā sauktā taksonomijas regula jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai ir pieņemta 2020. gadā, un šogad turpinās ar to saistīto dokumentu, tostarp likumu, izstrāde. Šobrīd apspriedei ir nodoti taksonomijas tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēta saimnieciskās darbības ietekme.

Cilvēki ar savu klātbūtni uz šīs planētas patērē tās resursus un piesārņo vidi – tas ir fakts. Varam runāt gan par eksistenciālām vajadzībām pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai daļai, gan par pārtikušās pasaules daļas patēriņa (ne)kultūru un vēlmi pēc aizvien jaunām mantiņām un lielākas jaudas bez racionāla pamatojuma.

Par to, ka zaļā kursa ekonomiskās transformācijas laikmetā ir jāvērtē saimnieciskās darbības ietekme uz vidi, klimatu un bioloģisko daudzveidību, nav šaubu. Mūsu ikdienas pārvietošanās līdzekļiem, pārsvarā transportam, jākļūst tīrākiem un efektīvākiem, ir jāsamazina ražošanas radītais piesārņojums, jāsamazina patēriņš, atkritumu daudzums un jāuzlabo to utilizācija, jāsamazina ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Vēlams, visā pasaulē.

Tad kāpēc meža nozare Eiropas ziemeļu pusē ar bažām vēro taksonomijas tapšanas gaitu un piedāvātos nosacījumus? Visticamāk, tāpēc, ka ir bažas par atšķirīgu skatījumu uz meža apsaimniekošanu starp tiem, kas raksta nosacījumus, un meža nozari. Eiropas Komisijas ierēdņi un piesaistītie eksperti uz mežsaimniecību skatās kā uz nozari, kam ir vislielākā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tāpēc, viņuprāt, šāda saimnieciskā darbība ir jāierobežo.

Mums ir pazīstama šī situācija, ka kāds no malas vērtē vienu vai divas meža funkcijas, uzsverot to nozīmīgumu pāri visam pārējam, ignorējot iemeslus, kāpēc cilvēki vispār nodarbojas ar mežsaimniecību mūsu reģionā, un neizprotot, kādas ir sociālās, ekonomiskās un vides kopsakarības visā meža nozares vērtības ķēdē.

Mežsaimniecība ir viszaļākā rūpnīca. Tā ir nozare, kas apsaimnieko savam reģionam raksturīgo dabisko ekosistēmu, nodrošinot tās pastāvēšanu ilgtermiņā un ražojot cilvēcei nepieciešamo, balstoties dabas procesos. Nosauciet vēl kādu tik zaļu rūpnīcu!

Taksonomijas tehniskās pārbaudes kritēriji, kas radīti, lai novērtētu atbilstību ilgtspējīgas ražošanas nosacījumiem, ir izstrādāti daudzām dzīves jomām. To uzdevums ir samazināt negatīvo ietekmi emisiju un piesārņojuma izpausmēs daudzās nozarēs – būvniecībā, transportā, ražošanā, infrastruktūrā, atkritumos, tūrismā, pakalpojumos, enerģijā. EK ierēdņi šī apjomīgā dokumenta goda vietā 1. nodaļu sāk ar mežsaimniecību, lauksaimniecību un zivsaimniecību.

Atcerēsimies, ka taksonomija ir par naudu, kas virza attīstību, lai tā notiktu zaļā kursa virzienā. Pavisam drīz finanšu iestādēm būs jāuzrāda noteiktas daļas izsniegto kredītu atbilstība taksonomijas kritērijiem. Tas nozīmē, ka bankas centīsies iekrāt kredītu portfelī zaļās investīcijas. Tad nu mums būtu jāsaprot, uz kuriem spēlētājiem meža nozarē taksonomijas siets attieksies.

Tas noteikti attieksies uz meža īpašniekiem, kuru īpašumi ir lielāki par 13 ha. Attiecībā uz meža apsaimniekošanu tehniskās pārbaudes kritēriji paredz meža apsaimniekošanas plānu ar šādiem nosacījumiem: meža ceļu būves ierobežošanu, jaunu meliorācijas sistēmu būves aizliegumu, augsnes gatavošanas aizliegumu, instrukcijas meža struktūras, funkciju un kompozīcijas atbilstības prasību ievērošanai.

Kritērijiem atbilstošas būs dažāda vecuma, dažādu sugu mežaudzes, kailciršu ierobežošana. Kailcirtēs būs jāatstāj 30 ekoloģiskie koki, mirusī koksne – vismaz 20 kubikmetru uz hektāru, starp kailcirtēm jābūt vismaz 100 metru joslai. Pārfrāzējot Emīla nedarbus, jāteic, ka tādu meža apsaimniekošanas plānu manas acis vēl nav redzējušas.

Mums ir pietiekami liela pieredze un zināšanas, lai teiktu, zēni, tas nestrādās – izdevumi palielināsies, ieņēmumi samazināsies, bet iegūtais rezultāts būs dārgs un neefektīvs, jo netiks respektētas dažādos Eiropas reģionos pastāvošās klimatiskās un ekoloģiskās īpatnības. Izklausās, ka fosilo izejvielu piegādātājiem šāds scenārijs būtu tīkams.

Piemēram, Dānijai pēdējos 15 gados ir izdevies palielināt tās nelielās meža platības par pāris procentpunktiem, tai skaitā apmežojot zemi ar introducētām koku sugām, kas uzrāda labākas pielāgošanās, noturības un ražības īpašības nekā Dānijas dabiskās koku sugas.

Taksonomijas izpratnē tā nav dabai tuva mežsaimniecība. Ko nu? Jāmin pedāļi atpakaļ, lai izpildītu kritērijus? Ko no tā iegūsim? Ņemot vērā to, cik atšķirīgas ir augsnes Eiropas dienvidos un ziemeļos, kā arī riskus meža ekosistēmai, lēmumi ir jāpieņem atbilstoši vietējiem apstākļiem. Ieviešot vienādus kritērijus visā ES, tie, protams, būs pretrunīgi un neveicinās mērķu sasniegšanu.

Faktiski jebkuru saimniecisko darbību mežā var vērtēt kā negatīvu, jo tā notiek dabiskā ekosistēmā un pašsaprotami, ka tā ietekmē ekosistēmu. Dabai tuva meža apsaimniekošana, lasi – meža neapsaimniekošana, tiek noteikta kā prioritāri atbalstāmais virziens. Loģika ir šāda – ja pērc mežu, lai to neapsaimniekotu, tad droši varēsi saņemt tam finansējumu.

Kam tas ir izdevīgi? Noteikti tiem ražotājiem un piesārņotājiem, kam ir jākompensē sava negatīvā ietekme, un to var izdarīt, uzrādot ogļskābās gāzes piesaistes un bioloģiskās daudzveidības nodrošinājumu, neapsaimniekojot mežu. Atcerēsimies stāstu par indulgencēm.

Kas būtu noteikti jāpatur prātā attiecībā uz taksonomiju? To, kas šobrīd ir šķietami brīvprātīgs un attiecas tikai uz finansēšanu, nākotnē var ieviest kā standartu visās jomās. EK piedāvātie kritēriji jāvērtē ne vien no ilgtspējīga finansējuma un informācijas atklāšanas viedokļa, bet arī no ES Klimata akta (projekts),  ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030, ES Meža stratēģijas 2030 (projekts) un citu ES rīcībpolitiku skatpunkta.

Visos šajos dokumentos ir atsauce uz ES taksonomiju. ES taksonomija ir ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma, kuras tvērums nākotnē būs plašāks. Līdz ar to ir pamatotas bažas, vai šie kritēriji, kas faktiski padara klasisko mežsaimniecību par neiespējamu zaļā kursa izpratnē, tuvākā vai tālākā nākotnē nebūs mūsu ikdiena. Senākā un ne tik senā pagātnē varam pameklēt piemērus, kur, adekvāti nenovērtējot piedāvātos nosacījumus, esam nonākuši pirkstos košanas situācijā. Meža nozarē tas izpaužas kā mūsu izveidoto un saražoto labumu pārdale vai nacionalizācija.

Piemērs ir arī mūsu Meža likums ar visiem Ministru kabineta noteikumiem. Mūsu tiesību akti ir tik regulēti un uz dabas aizsardzību vērsti, ka mums ir pilni meži ar dabas vērtībām un putnu ligzdām. Šobrīd piedzīvojam šo uzturēto vērtību atsavināšanu mikroliegumu un biotopu veidā. Ja kāds domā – tā tiem meža īpašniekiem vajag, tad atcerēsimies, ka meža nozare ir arī mūsu kopējā ekonomika, daba vietas, budžets un lauku reģionu dzīvotspēja.

Ir skaidrs, ka, ieviešot šos tiesību aktus, kā minimums, palielināsies birokrātija un izdevumi, lai apliecinātu savas saimnieciskās darbības atbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem. Būs jāveido meža apsaimniekošanas plāns, tostarp oglekļa bilance mežaudzē, un, jā, tiks radītas jaunas darba vietas, jo būs vajadzīgi eksperti, kas palīdzēs ar šo birokrātiju tikt galā, kā arī auditori, kas to vērtēs.

Papildus jau izteiktajām bažām ir vēl vairāki jautājumi, uz kuriem gribētos saņemt atbildes. Samazinot meža apsaimniekošanas iespējas Eiropā, līdz ar to koksnes ieguvi, kur ņemsim koksni klimatneitrālai būvniecībai un citu preču ražošanai, kur jāmazina fosilās izejvielas? To vajadzēs aizvien vairāk – kur ņemsim?

Kas notiks ar investīcijām, kas tiek ieguldītas, lai uzlabotu koksnes pārstrādes procesa vides sniegumu, lai radītu aizvien jaunus produktus no atjaunojamām izejvielām, aizstājot fosilās izejvielas. Cilvēku eksistenci Taksonomija nav atcēlusi, līdz ar to ražošanai ir jāturpinās un jāattīstās. Ierobežojot atjaunojamo resursu izmantošanu?

Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

Raksts ņemts no mezaipasnieki.lv

Latvijā veikts unikāls pētījums: kā mežaudžu vecums ietekmē klimata pārmaiņas.

Viena no trim Latvijā sastopamajām čūskām - Gludenā čūska

Gludenā čūska, kas iekļauta Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu direktīvā, kā arī Bernes konvencijā, ir viena no trim Latvijā sastopamajām čūskām. Vienlaikus pie mums tā sastopama visretāk, jo caur Latviju vijas šīs siltumprasīgās sugas izplatības areāla galējā ziemeļu robeža. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis skaidro, kā atpazīt gludeno čūsku, lai to nesajauktu ar indīgo odzi.

Gludenā čūska ir neliela, tās kopējais garums nemēdz pārsniegt 70 cm, tā ir slaida, ar īsu, priekšgalā noapaļotu galvu, kas neuzkrītoši saplūst ar ķermeni. Rāpuļa aste ir apmēram četras reizes īsāka par pārējo ķermeni. Par gludeno šī čūska, visticamāk, nodēvēta tāpēc, ka zvīņas, kas sedz viņas ķermeņa virspusi, ir gludas. Rāpuļa apakšpusē un uz galvas zvīņu nav, bet ir vairodziņi.

Lasīt tālāk »

Atbalsts meža platību paplašināšanai un meža dzīvotspējas uzlabošanai

Projekti un investīcijas
No 2021.gada 27.augusta līdz 27.septembrim norisināsies projektu pieņemšana pasākuma „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā” divās aktivitātēs.
Aktivitātē “Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana” (devītā projektu pieņemšanas kārta) kopējais publiskais finansējums ir 50 000 eiro. Iesniegto projektu īstenošanas beigu termiņš ir līdz 2025.  gada 30. jūnijam.

Lasīt tālāk »

Rīcības plāns egļu mežaudžu aizsardzībai pret egļu astoņzobu mizgrauzi (Ips typographus) 2021.gadā

Egļu astoņzobu mizgrauzis (turpmāk - mizgrauzis) uzskatāms par vienu no visbīstamākajiem meža kaitēkļiem Latvijā.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju Latvijā 2019.gadā un situāciju Eiropā kopumā, Zemkopības ministrija izveidoja speciālistu darba grupu, un izstrādāja rīcības plānu egļu audžu aizsardzībai pret mizgraužu radītiem bojājumiem 2020.gadā, jo tika prognozēts, ka notiks mizgrauža masu savairošanās.

Lasīt tālāk »

Eiropas jaunā Meža stratēģija – vai paradigmas maiņa?

Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē meža un meža zemju pārvaldīšanu un izmantošanu, saglabājot to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju un dzīvotspēju, kā arī nodrošinot iespējas īstenot nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, neradot draudus citām ekosistēmām (Helsinku rezolūcija H-1).

Šī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcija ir bijis kā pamats, kā ar mātes pienu uzņemta meža apsaimniekošanas uztvere, kas vairāk kā 20 gadus ir caurvijis lēmumus un nosacījumus Eiropas mežu apsaimniekošanā.

Lasīt tālāk »

Aktualizēts meža kokaudzētavu saraksts 2021

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar Valsts meža dienestu un AS Latvijas valsts meži struktūrvienību “LVM sēklas un stādi” ir aktualizējis meža kokaudzētavu sarakstu uz 2021. gada pavasari.

Meža kokaudzētavās šī gada pavasarī pieejamie stādi ir rezervēti. Lai iegādātos meža stādus, meža īpašniekiem savlaicīgi, vismaz 2 gadus pirms plānotās meža platības atjaunošanas un ieaudzēšanas tie ir jārezervē.

Lasīt tālāk »

Vēsturisks notikums Latvijā un Valsts meža dienestā

Pagājušo nedēļ Valsts meža dienestā uzsāka savu darbību “Attālinātas ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu” (AUANS). Šādas sistēmas ieviešana ir nebijis notikums ne tikai Valsts meža dienesta vēsturē, bet arī Latvijas mežsaimniecības mērogā.

21. gs. sākumā ir bijuši mēģinājumi šādu sistēmu ieviest, bet gaidītais rezultāts netika sasniegts. 2017. gadā dzima ideja par šādas sistēmas ieviešanas pilotprojektu. Tika meklēta informācija, kāda ir  šādu sistēmu darbības pieredze citās valstīs. 

Lasīt tālāk »

Prasām pārskatīt plānoto finansējuma samazinājumu jaunaudžu kopšanai

Aicinām meža īpašniekus sniegt savu atbalstu, parakstot petīciju, lai aicinātu Zemkopības ministriju pārskatīt plānotā finansējuma apmēru meža atbalsta pasākumiem Lauku attīstības programmas 2021-2027. ietvaros.

Petīciju var parakstīt šeit: https://www.peticijas.com/310800?u=6854262

Lasīt tālāk »

Vietalvā sagatavota ainaviska distanču slēpošanas trase

(Foto: LVM)

Līdz ar kārtīgas ziemas iestāšanos, Pļaviņu novada Vietalvas pagastā sagatavota, iespējams, viena no ainaviskākajām distanču slēpošanas trasēm. Tā vijas gar gleznainās un straujās Vesetas upes krastiem un aicina aktīvas atpūtas cienītājus baudīt dabas tuvumu. Lielākā daļa trases izveidota “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldībā esošajā teritorijā un šogad sagatavoti 6 km un 14 km gari apļi.

Kalnainajā un ainaviski skaistajā Pļaviņu novada Vietalvas pagastā biedrība Sporta klubs “Vietalva” izveidojusi un uztur distanču slēpošanas trasi. Lai slēpošanas iespējas būtu plašākas un aizraujošākas, LVM, atbalstot biedrības iniciatīvu, pērn janvārī noslēdza sadarbības līgumu ar mērķi izveidot un atbilstoši uzturēt distanču slēpošanas trasi, kas būtu pieejama ikvienam interesentam un aktīvās atpūtas cienītājam.

Lasīt tālāk »

Emigrācijas iemesls – zaļā vārna?

Lasīt tālāk »