🌲 Mežā augošais adatu prieks, kur drīkst cirst Ziemassvētku eglīti? 👀

17. dec. 2021, Nav komentāru

🎅 Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir brīnumu, ģimenes tradīciju, īpašas gaismas un vien šim raksturīgo smaržu laiks. Protams, neiztikt bez svētku eglītes - ko var nopirkt tirdziņā vai iegadāties podiņā, lai aug un kuplo arī turpmāk.

👉Ja tomēr izvēle tiek dota par labu sniega kupenām un svētku eglītes meklējumiem mežā, tad jādodas uz LVM apsaimniekotu mežu, no kura mājās drīkst pārnes vienu zaļo svētku rotu. Lai nenodarītu mežam kaitējumu, jāievēro daži priekšnoteikumi - kurās vietās, kā un kad eglīti cirst!

🔍 LVM meža robežas var atpazīt pēc:

Ceļu malās izvietotajām dzeltenajām zīmēm;
Dzeltenām svītrām uz koku stumbriem visas robežas garumā;
Plāksnītēm, kuras izvietotas uz kvartālstigu krustpunktiem uz kurām ir AS “Latvijas valsts meži” uzraksts;

🗺📱 Orientēties mežā palīdz mobilā lietotne “LVM Meža karte” un mammadabakarte.lv, lietotnē izmantotā karte ir tāda pat, kā redzama mammadaba.lv un lvm.lv mājas lapās, un gluži kā mājās lapā arī šajā lietotnē ir iespēja pieslēgt vai atslēgt informāciju par LVM tūrisma objektiem, atpūtas vietām un dabas takām.

📍Kad vieta atrasta, jāizvēlās eglīte, kas aug:

Ceļa vai grāvju malā;
Uz stigām;
Zem elektrolīnijām;
Pieaugušā mežā zem lieliem kokiem, bet ne jaunaudzēs un jauna jauktu koku mežā;

❌ Eglīti aizliegts cirst:

Publiskajos dabas parkos;
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapas attēlu uz zaļa fona;
Citu īpašnieku mežā;

👉 Arvien biežāk svētku laikā ģimenes izvēlās tieši eglīti podiņā. Ja eglīti pareizi uzglabā, pavasarī to var pārstādīt piemājas dārzā. Savukārt nākamajos Ziemassvētkos atliek vien sarūpēt rotas no dabas materiāliem un izrotāt pagalmā augošo skaistuli. Sev piemērotāko ”dzīvo” eglīti katrs var izvēlēties tuvākajā audzētavā.

NEPARASTAS UN DAUDZVEIDĪGAS ZIEMASSVĒTKU EGLĪTES PODIŅOS

Meža inventarizācijas dati privātpersonām tagad ērti pieejami bez maksas!

25. nov. 2021, Nav komentāru

Valsts meža dienests privātpersonām atvieglojis piekļuvi inventarizācijas datiem par savā īpašumā esošo mežu. Meža valsts reģistrā privātpersonas bez maksas, autentificējoties ar Latvija.lv rīkiem, var apskatīt sava meža inventarizācijas ģeogrāfiskos un tekstuālos datus, kā arī tos lejupielādēt. Turpmāk šīs informācijas saņemšanai privātpersonām nav nepieciešams ar Valsts meža dienestu slēgt līgumu par Meža valsts reģistra izmantošanu un vērsties ar iesniegumu bezmaksas informācijas saņemšanai. Juridiskām personām datu saņemšanai saglabājas līdzšinējā kārtība.

Meža valsts reģistrs (https://gis.vmd.gov.lv) ir Valsts meža dienesta (VMD) uzturēta informācijas sistēma par mežu un tajā notikušo saimniecisko darbību. Šajā sistēmā VMD reģistrē arī informāciju par veiktajām meža inventarizācijām.

Ikviena privātpersona Meža valsts reģistrā, autentificējoties ar portāla Latvija.lv vienotās pieteikšanās moduli, piemēram, izmantojot internetbanku, bez maksas var apskatīt sava meža inventarizācijas ģeogrāfiskos un tekstuālos datus, kā arī tos izdrukāt vai lejupielādēt. Iepriekš privātpersonas bezmaksas informāciju par savā īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošo mežu varēja saņemt, noslēdzot līgumu ar VMD par Meža valsts reģistra izmantošanu, un vēršoties ar iesniegumu par bezmaksas sadaļas inventarizācijas datu piekļuvi.

Savukārt juridiskām personām tāpat kā līdz šim, lai varētu izmantot Meža valsts reģistrā iekļauto informāciju par meža inventarizāciju, ar VMD ir jānoslēdz līgums par Meža valsts reģistra izmantošanu.

Līdzšinējā kārtība par līguma slēgšanu un iesnieguma iesniegšanu privātpersonām saglabājas, ja tās vēlas piekļūt Meža valsts reģistra maksas sadaļai, kurā meža īpašnieks iesniedz iesniegumu koku ciršanai, paziņojumu par koku ciršanu vai pārskatu par veiktu mežsaimniecisko darbību meža īpašumā.

Arī tām privātpersonām, kuras vēlas Meža valsts reģistrā esošos datus par savā īpašumā esošajiem mežiem nodot trešo personu informācijas sistēmām, līdzšinējā kārtība par līguma slēgšanu un iesnieguma iesniegšanu nemainās.

Viena no VMD darbības prioritātēm tuvāko gadu laikā ir e-pakalpojumu attīstība, nodrošinot meža īpašniekiem un medniekiem to saņemšanu bez maksas. Iespēja privātpersonām bez maksas apskatīt sava meža inventarizācijas datus ir viens no pirmajiem bezmaksas e-pakalpojumiem, kuru saviem klientiem nodrošina VMD.

Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, ikreiz sasniedzot labāko rezultātu. VMD uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu; piedalās meža nozares politikas veidošanā un ieviešanā; īsteno meža ugunsdzēsību; uzrauga, kā noteiktās prasības ievēro tirgus dalībnieki, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, kā arī tirgotāji un pārraudzības organizācijas. VMD ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Raksts ņemts no www.vmd.gov.lv

Kāpēc meža nozare Eiropas ziemeļu pusē ar bažām vēro taksonomijas tapšanas gaitu un piedāvātos nosacījumus?

22. okt. 2021, Nav komentāru

Vārds taksonomija šobrīd daudziem meža nozarē ir svešs, vēl mazāk ir skaidrs, kā izpaudīsies taksonomijas nosacījumu ieviešana dzīvē. Tā sauktā taksonomijas regula jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai ir pieņemta 2020. gadā, un šogad turpinās ar to saistīto dokumentu, tostarp likumu, izstrāde. Šobrīd apspriedei ir nodoti taksonomijas tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēta saimnieciskās darbības ietekme.

Cilvēki ar savu klātbūtni uz šīs planētas patērē tās resursus un piesārņo vidi – tas ir fakts. Varam runāt gan par eksistenciālām vajadzībām pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai daļai, gan par pārtikušās pasaules daļas patēriņa (ne)kultūru un vēlmi pēc aizvien jaunām mantiņām un lielākas jaudas bez racionāla pamatojuma.

Par to, ka zaļā kursa ekonomiskās transformācijas laikmetā ir jāvērtē saimnieciskās darbības ietekme uz vidi, klimatu un bioloģisko daudzveidību, nav šaubu. Mūsu ikdienas pārvietošanās līdzekļiem, pārsvarā transportam, jākļūst tīrākiem un efektīvākiem, ir jāsamazina ražošanas radītais piesārņojums, jāsamazina patēriņš, atkritumu daudzums un jāuzlabo to utilizācija, jāsamazina ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Vēlams, visā pasaulē.

Tad kāpēc meža nozare Eiropas ziemeļu pusē ar bažām vēro taksonomijas tapšanas gaitu un piedāvātos nosacījumus? Visticamāk, tāpēc, ka ir bažas par atšķirīgu skatījumu uz meža apsaimniekošanu starp tiem, kas raksta nosacījumus, un meža nozari. Eiropas Komisijas ierēdņi un piesaistītie eksperti uz mežsaimniecību skatās kā uz nozari, kam ir vislielākā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tāpēc, viņuprāt, šāda saimnieciskā darbība ir jāierobežo.

Mums ir pazīstama šī situācija, ka kāds no malas vērtē vienu vai divas meža funkcijas, uzsverot to nozīmīgumu pāri visam pārējam, ignorējot iemeslus, kāpēc cilvēki vispār nodarbojas ar mežsaimniecību mūsu reģionā, un neizprotot, kādas ir sociālās, ekonomiskās un vides kopsakarības visā meža nozares vērtības ķēdē.

Mežsaimniecība ir viszaļākā rūpnīca. Tā ir nozare, kas apsaimnieko savam reģionam raksturīgo dabisko ekosistēmu, nodrošinot tās pastāvēšanu ilgtermiņā un ražojot cilvēcei nepieciešamo, balstoties dabas procesos. Nosauciet vēl kādu tik zaļu rūpnīcu!

Taksonomijas tehniskās pārbaudes kritēriji, kas radīti, lai novērtētu atbilstību ilgtspējīgas ražošanas nosacījumiem, ir izstrādāti daudzām dzīves jomām. To uzdevums ir samazināt negatīvo ietekmi emisiju un piesārņojuma izpausmēs daudzās nozarēs – būvniecībā, transportā, ražošanā, infrastruktūrā, atkritumos, tūrismā, pakalpojumos, enerģijā. EK ierēdņi šī apjomīgā dokumenta goda vietā 1. nodaļu sāk ar mežsaimniecību, lauksaimniecību un zivsaimniecību.

Atcerēsimies, ka taksonomija ir par naudu, kas virza attīstību, lai tā notiktu zaļā kursa virzienā. Pavisam drīz finanšu iestādēm būs jāuzrāda noteiktas daļas izsniegto kredītu atbilstība taksonomijas kritērijiem. Tas nozīmē, ka bankas centīsies iekrāt kredītu portfelī zaļās investīcijas. Tad nu mums būtu jāsaprot, uz kuriem spēlētājiem meža nozarē taksonomijas siets attieksies.

Tas noteikti attieksies uz meža īpašniekiem, kuru īpašumi ir lielāki par 13 ha. Attiecībā uz meža apsaimniekošanu tehniskās pārbaudes kritēriji paredz meža apsaimniekošanas plānu ar šādiem nosacījumiem: meža ceļu būves ierobežošanu, jaunu meliorācijas sistēmu būves aizliegumu, augsnes gatavošanas aizliegumu, instrukcijas meža struktūras, funkciju un kompozīcijas atbilstības prasību ievērošanai.

Kritērijiem atbilstošas būs dažāda vecuma, dažādu sugu mežaudzes, kailciršu ierobežošana. Kailcirtēs būs jāatstāj 30 ekoloģiskie koki, mirusī koksne – vismaz 20 kubikmetru uz hektāru, starp kailcirtēm jābūt vismaz 100 metru joslai. Pārfrāzējot Emīla nedarbus, jāteic, ka tādu meža apsaimniekošanas plānu manas acis vēl nav redzējušas.

Mums ir pietiekami liela pieredze un zināšanas, lai teiktu, zēni, tas nestrādās – izdevumi palielināsies, ieņēmumi samazināsies, bet iegūtais rezultāts būs dārgs un neefektīvs, jo netiks respektētas dažādos Eiropas reģionos pastāvošās klimatiskās un ekoloģiskās īpatnības. Izklausās, ka fosilo izejvielu piegādātājiem šāds scenārijs būtu tīkams.

Piemēram, Dānijai pēdējos 15 gados ir izdevies palielināt tās nelielās meža platības par pāris procentpunktiem, tai skaitā apmežojot zemi ar introducētām koku sugām, kas uzrāda labākas pielāgošanās, noturības un ražības īpašības nekā Dānijas dabiskās koku sugas.

Taksonomijas izpratnē tā nav dabai tuva mežsaimniecība. Ko nu? Jāmin pedāļi atpakaļ, lai izpildītu kritērijus? Ko no tā iegūsim? Ņemot vērā to, cik atšķirīgas ir augsnes Eiropas dienvidos un ziemeļos, kā arī riskus meža ekosistēmai, lēmumi ir jāpieņem atbilstoši vietējiem apstākļiem. Ieviešot vienādus kritērijus visā ES, tie, protams, būs pretrunīgi un neveicinās mērķu sasniegšanu.

Faktiski jebkuru saimniecisko darbību mežā var vērtēt kā negatīvu, jo tā notiek dabiskā ekosistēmā un pašsaprotami, ka tā ietekmē ekosistēmu. Dabai tuva meža apsaimniekošana, lasi – meža neapsaimniekošana, tiek noteikta kā prioritāri atbalstāmais virziens. Loģika ir šāda – ja pērc mežu, lai to neapsaimniekotu, tad droši varēsi saņemt tam finansējumu.

Kam tas ir izdevīgi? Noteikti tiem ražotājiem un piesārņotājiem, kam ir jākompensē sava negatīvā ietekme, un to var izdarīt, uzrādot ogļskābās gāzes piesaistes un bioloģiskās daudzveidības nodrošinājumu, neapsaimniekojot mežu. Atcerēsimies stāstu par indulgencēm.

Kas būtu noteikti jāpatur prātā attiecībā uz taksonomiju? To, kas šobrīd ir šķietami brīvprātīgs un attiecas tikai uz finansēšanu, nākotnē var ieviest kā standartu visās jomās. EK piedāvātie kritēriji jāvērtē ne vien no ilgtspējīga finansējuma un informācijas atklāšanas viedokļa, bet arī no ES Klimata akta (projekts), ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030, ES Meža stratēģijas 2030 (projekts) un citu ES rīcībpolitiku skatpunkta.

Visos šajos dokumentos ir atsauce uz ES taksonomiju. ES taksonomija ir ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma, kuras tvērums nākotnē būs plašāks. Līdz ar to ir pamatotas bažas, vai šie kritēriji, kas faktiski padara klasisko mežsaimniecību par neiespējamu zaļā kursa izpratnē, tuvākā vai tālākā nākotnē nebūs mūsu ikdiena. Senākā un ne tik senā pagātnē varam pameklēt piemērus, kur, adekvāti nenovērtējot piedāvātos nosacījumus, esam nonākuši pirkstos košanas situācijā. Meža nozarē tas izpaužas kā mūsu izveidoto un saražoto labumu pārdale vai nacionalizācija.

Piemērs ir arī mūsu Meža likums ar visiem Ministru kabineta noteikumiem. Mūsu tiesību akti ir tik regulēti un uz dabas aizsardzību vērsti, ka mums ir pilni meži ar dabas vērtībām un putnu ligzdām. Šobrīd piedzīvojam šo uzturēto vērtību atsavināšanu mikroliegumu un biotopu veidā. Ja kāds domā – tā tiem meža īpašniekiem vajag, tad atcerēsimies, ka meža nozare ir arī mūsu kopējā ekonomika, daba vietas, budžets un lauku reģionu dzīvotspēja.

Ir skaidrs, ka, ieviešot šos tiesību aktus, kā minimums, palielināsies birokrātija un izdevumi, lai apliecinātu savas saimnieciskās darbības atbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem. Būs jāveido meža apsaimniekošanas plāns, tostarp oglekļa bilance mežaudzē, un, jā, tiks radītas jaunas darba vietas, jo būs vajadzīgi eksperti, kas palīdzēs ar šo birokrātiju tikt galā, kā arī auditori, kas to vērtēs.

Papildus jau izteiktajām bažām ir vēl vairāki jautājumi, uz kuriem gribētos saņemt atbildes. Samazinot meža apsaimniekošanas iespējas Eiropā, līdz ar to koksnes ieguvi, kur ņemsim koksni klimatneitrālai būvniecībai un citu preču ražošanai, kur jāmazina fosilās izejvielas? To vajadzēs aizvien vairāk – kur ņemsim?

Kas notiks ar investīcijām, kas tiek ieguldītas, lai uzlabotu koksnes pārstrādes procesa vides sniegumu, lai radītu aizvien jaunus produktus no atjaunojamām izejvielām, aizstājot fosilās izejvielas. Cilvēku eksistenci Taksonomija nav atcēlusi, līdz ar to ražošanai ir jāturpinās un jāattīstās. Ierobežojot atjaunojamo resursu izmantošanu?

Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

Raksts ņemts no mezaipasnieki.lv

Latvijā veikts unikāls pētījums: kā mežaudžu vecums ietekmē klimata pārmaiņas.

14. sep. 2021, Nav komentāru

Meža ekosistēma ir nozīmīgs klimatu ietekmējošs faktors, īpaši, ja runa ir par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Klimata ietekmēšanas mehānisma būtība šajā kontekstā slēpjas koku spējā fotosintēzes procesā piesaistīt atmosfērā esošo ogļskābo gāzi un visa koka mūža garumā uzglabāt CO2 sastāvā esošo oglekli koka stumbros, zaros un sakņu sistēmā. Ogleklis, ko fotosintēzē piesaistījis augošs koks, ir "izņemts" no aprites un vairs nepiedalās klimatam nevēlamo siltumnīcefekta gāzu veidošanā, vēsta "Latvijas Valsts meži" (LVM).

Izpētītas 117 pāraugušas mežaudzes

Lai oglekļa uzkrājumu mežā paaugstinātu, vajadzīgas zināšanas par to, cik daudz oglekļa uzkrāj mežaudzes dažādos vecumos, kā arī izpratne par faktoriem, kas šo uzkrājumu ietekmē.

Līdz šim nebija pietiekami daudz informācijas par oglekļa uzkrājumu vecās audzēs, kuru platība kā Latvijā, tā Eiropā kopumā pieaug. Lai rastu atbildes, LVM un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" sadarbībā laikā no 2016. līdz 2020. gadam veikts pētījums "Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs".

Pētījuma mērķis bija novērtēt oglekļa uzkrājumu vecās jeb pāraugušās, saimnieciskās darbības ilgstoši neietekmētās priedes, egles, bērza un apses mežaudzēs salīdzinājumā ar pieaugušām audzēm un briestaudzēm.

Kopumā tika uzmērītas un analizētas 117 pāraugušas mežaudzes. Pētījumā tika iegūti Eiropas mērogā unikāli dati par oglekļa uzkrājumu pāraugušās lapu koku audzēs un būtiski paplašinātas zināšanas par šī elementa uzkrājumu pāraugušās skujkoku audzēs. Iegūtā informācija būs nozīmīgs atbalsts, vērtējot dažādu stratēģisko un politisko lēmumu ietekmi uz kopējo ekosistēmas oglekļa uzkrājumu mežos.

Portāls "Apollo.lv" devās uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", kurā vadošais pētnieks Āris Jansons un zinātniskā asistente Laura Ķēniņa pastāstīja vairāk par šo pētījumu.

Oglekļa uzkrājums samazinās līdz ar audžu vecumu

Pētījuma rezultāti liecina, ka pusi no kopējā ekosistēmas oglekļa uzkrājuma kā pāraugušās (47-59 %), tā pieaugušās (46-54 %) audzēs veido dzīvā koku biomasa, kas ir lielākā oglekļa krātuve.

Pēc pārejas no pieaugušo uz pāraugušo audžu stadiju, kas skujkokiem bija vidēji 93 gadi un lapu kokiem vidēji 58 gadi, oglekļa uzkrāšanās mežaudzēs turpinās.

Lielāko papildu oglekļa uzkrājumu (skujkoku audzēs vidēji 61 %, lapu koku audzēs 82 % no kopējā pieauguma) šajā laika periodā nodrošina dzīvo koku biomasas pieaugums, kas veidojas, kokiem turpinot augt.

Lai arī oglekļa uzkrāšanās pāraugušās mežaudzēs turpinās, tomēr pētījuma rezultāti parādīja, ka pāraugušās audzēs ikgadējais oglekļa uzkrājums dzīvo koku biomasā un atmirušajā koksnē ir būtiski mazāks nekā pieaugušās audzēs un briestaudzēs, turklāt tas samazinās līdz ar šo audžu vecuma palielināšanos arī tad, ja attiecīgās sugas un vecuma koki joprojām saglabājas kā dominējošā meža elements.

Visvairāk oglekļa uzkrāj briestaudzes

Lai arī vecās mežaudzes bez mežsaimnieciskās darbības turpina uzkrāt oglekli, to saglabāšana pēc pieaugušas audzes vecuma sasniegšanas nenodrošina zemes resursu efektīvu izmantošanu oglekļa uzkrājuma maksimālai palielināšanai.

Oglekļa uzkrājuma optimizēšanai ir svarīgi nodrošināt augstu audzes ražību. Pētījuma rezultāti liecina, ka briestaudzēs ir visaugstākais ikgadējais oglekļa uzkrājums gan dzīvo koku biomasā, gan arī atmirušajā koksnē.

Tas nozīmē, ka, palielinot koksnes produktu ražošanu briestaudzes vecuma mežos, tiktu veicināta lielāka oglekļa daudzuma piesaiste un ilgtermiņa uzkrāšana koksnes izstrādājumos, kas savukārt mazinātu CO2 negatīvo ietekmi uz klimatu.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC

Raksts ņemts no apollo.lv

Viena no trim Latvijā sastopamajām čūskām - Gludenā čūska

31. aug. 2021

Gludenā čūska, kas iekļauta Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu direktīvā, kā arī Bernes konvencijā, ir viena no trim Latvijā sastopamajām čūskām. Vienlaikus pie mums tā sastopama visretāk, jo caur Latviju vijas šīs siltumprasīgās sugas izplatības areāla galējā ziemeļu robeža. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis skaidro, kā atpazīt gludeno čūsku, lai to nesajauktu ar indīgo odzi.

Gludenā čūska ir neliela, tās kopējais garums nemēdz pārsniegt 70 cm, tā ir slaida, ar īsu, priekšgalā noapaļotu galvu, kas neuzkrītoši saplūst ar ķermeni. Rāpuļa aste ir apmēram četras reizes īsāka par pārējo ķermeni. Par gludeno šī čūska, visticamāk, nodēvēta tāpēc, ka zvīņas, kas sedz viņas ķermeņa virspusi, ir gludas. Rāpuļa apakšpusē un uz galvas zvīņu nav, bet ir vairodziņi.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (turpmāk - mizgrauzis) uzskatāms par vienu no visbīstamākajiem meža kaitēkļiem Latvijā.

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar Valsts meža dienestu un AS Latvijas valsts meži struktūrvienību “LVM sēklas un stādi” ir aktualizējis meža kokaudzētavu sarakstu uz 2021. gada pavasari.

Pagājušo nedēļ Valsts meža dienestā uzsāka savu darbību “Attālinātas ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu” (AUANS). Šādas sistēmas ieviešana ir nebijis notikums ne tikai Valsts meža dienesta vēsturē, bet arī Latvijas mežsaimniecības mērogā.

Aicinām meža īpašniekus sniegt savu atbalstu, parakstot petīciju, lai aicinātu Zemkopības ministriju pārskatīt plānotā finansējuma apmēru meža atbalsta pasākumiem Lauku attīstības programmas 2021-2027. ietvaros.

Kādi koki augs Latvijas mežos pēc 30 un 50 gadiem? Kādi būs galvenie riski un kā veidot mūsu mežus produktīvus un noturīgus klimata ekstrēmu un to seku ietekmē? Kādas meža funkcijas būs svarīgas nākotnē?

Jaunākie ieraksti