Rīcības plāns egļu mežaudžu aizsardzībai pret egļu astoņzobu mizgrauzi (Ips typographus) 2021.gadā
Egļu astoņzobu mizgrauzis (turpmāk - mizgrauzis) uzskatāms par vienu no visbīstamākajiem meža kaitēkļiem Latvijā.
Ņemot vērā izveidojušos situāciju Latvijā 2019.gadā un situāciju Eiropā kopumā, Zemkopības ministrija izveidoja speciālistu darba grupu, un izstrādāja rīcības plānu egļu audžu aizsardzībai pret mizgraužu radītiem bojājumiem 2020.gadā, jo tika prognozēts, ka notiks mizgrauža masu savairošanās.
Eiropas jaunā Meža stratēģija – vai paradigmas maiņa?
Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē meža un meža zemju pārvaldīšanu un izmantošanu, saglabājot to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju un dzīvotspēju, kā arī nodrošinot iespējas īstenot nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, neradot draudus citām ekosistēmām (Helsinku rezolūcija H-1).
Šī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcija ir bijis kā pamats, kā ar mātes pienu uzņemta meža apsaimniekošanas uztvere, kas vairāk kā 20 gadus ir caurvijis lēmumus un nosacījumus Eiropas mežu apsaimniekošanā.
Aktualizēts meža kokaudzētavu saraksts 2021
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar Valsts meža dienestu un AS Latvijas valsts meži struktūrvienību “LVM sēklas un stādi” ir aktualizējis meža kokaudzētavu sarakstu uz 2021. gada pavasari.
Meža kokaudzētavās šī gada pavasarī pieejamie stādi ir rezervēti. Lai iegādātos meža stādus, meža īpašniekiem savlaicīgi, vismaz 2 gadus pirms plānotās meža platības atjaunošanas un ieaudzēšanas tie ir jārezervē.
Vēsturisks notikums Latvijā un Valsts meža dienestā
Pagājušo nedēļ Valsts meža dienestā uzsāka savu darbību “Attālinātas ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu” (AUANS). Šādas sistēmas ieviešana ir nebijis notikums ne tikai Valsts meža dienesta vēsturē, bet arī Latvijas mežsaimniecības mērogā.
21. gs. sākumā ir bijuši mēģinājumi šādu sistēmu ieviest, bet gaidītais rezultāts netika sasniegts. 2017. gadā dzima ideja par šādas sistēmas ieviešanas pilotprojektu. Tika meklēta informācija, kāda ir šādu sistēmu darbības pieredze citās valstīs.
Prasām pārskatīt plānoto finansējuma samazinājumu jaunaudžu kopšanai
Aicinām meža īpašniekus sniegt savu atbalstu, parakstot petīciju, lai aicinātu Zemkopības ministriju pārskatīt plānotā finansējuma apmēru meža atbalsta pasākumiem Lauku attīstības programmas 2021-2027. ietvaros.
Petīciju var parakstīt šeit: https://www.peticijas.com/310800?u=6854262
Vietalvā sagatavota ainaviska distanču slēpošanas trase
(Foto: LVM)
Līdz ar kārtīgas ziemas iestāšanos, Pļaviņu novada Vietalvas pagastā sagatavota, iespējams, viena no ainaviskākajām distanču slēpošanas trasēm. Tā vijas gar gleznainās un straujās Vesetas upes krastiem un aicina aktīvas atpūtas cienītājus baudīt dabas tuvumu. Lielākā daļa trases izveidota “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldībā esošajā teritorijā un šogad sagatavoti 6 km un 14 km gari apļi.
Kalnainajā un ainaviski skaistajā Pļaviņu novada Vietalvas pagastā biedrība Sporta klubs “Vietalva” izveidojusi un uztur distanču slēpošanas trasi. Lai slēpošanas iespējas būtu plašākas un aizraujošākas, LVM, atbalstot biedrības iniciatīvu, pērn janvārī noslēdza sadarbības līgumu ar mērķi izveidot un atbilstoši uzturēt distanču slēpošanas trasi, kas būtu pieejama ikvienam interesentam un aktīvās atpūtas cienītājam.
Emigrācijas iemesls – zaļā vārna?
Zaļā vārna ir Latvijā reti sastopama putnu suga – tikai aptuveni divdesmit pāru turpina ligzdot Pierīgā, dabas liegumā "Garkalnes meži". Šī publikācija nav par vai pret zaļajām vārnām un citām aizsargājamām putnu sugām, tā ir par ļoti nopietnām problēmām, kas rodas, ja dabas liegumā iekļauj arī cilvēkiem piederošus īpašumus, liedzot viņiem faktiski jebkādas iespējas tos izmantot.
Izrādās, putnu labā pieņemti lēmumi var pamatīgi ietekmēt cilvēku likteņus – pat tik ļoti, ka viena mūsu valsts dižģimene bija spiesta emigrēt uz Īriju un, ja nekas nemainīsies, Latvijā vairs neatgriezīsies. Nekad…
Kā tā var būt? 🤔
Principā visā valsts teritorijā privātajiem meža īpašniekiem uzliek mikroliegumus par mazo ērgli - sugu, kas Latvijā ne tuvu nav apdraudēta, salīdzinājumā ar citiem putniem -, bet Ķemeru nacionālajā parkā veic lielāko kailcirti, kāda jebkad pieredzēta - vairāk nekā 200 ha platībā un to vēl finansē nodokļu maksātāji, arī tie paši meža īpašnieki, kuriem uzlikti mikroliegumi bez taisnīgām kompensācijām.
Pielāgoties pareizi nevis politiski
Kādi koki augs Latvijas mežos pēc 30 un 50 gadiem? Kādi būs galvenie riski un kā veidot mūsu mežus produktīvus un noturīgus klimata ekstrēmu un to seku ietekmē? Kādas meža funkcijas būs svarīgas nākotnē?
Eiropas Komisija pirmo pielāgošanas stratēģiju klimata pārmaiņām akceptēja 2013.gadā. Tā ir vērsta uz ES valstu koordinētu rīcību, lai mazinātu un pielāgotos klimata pārmaiņu radītām ietekmēm uz planētu un, attiecīgi, arī uz mūsu dzīvi. Ir veikts šīs stratēģijas novērtējums un šobrīd tiek strādāts pie jaunas šī dokumenta versijas turpmākam periodam. EK savā komunikācijā runā par to, ka klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd, un ir sagaidāms, ka tās turpināsies, jo paaugstinās temperatūra, mainās nokrišņu režīms, kūst ledus un sniegs, kā arī ceļas jūras līmenis. Ārkārtēji laika apstākļi un ar klimatu saistīti notikumi, kas izraisa apdraudējumus, piemēram, plūdus un sausumu, daudzos reģionos kļūs biežāki un intensīvāki. Pat tad, ja globālie centieni samazināt emisijas ir efektīvi, nav iespējams novērst atsevišķas klimata pārmaiņas , bet ir vajadzīga papildu rīcība, lai pielāgotos to radītajai ietekmei.
Cik zaļš būs Zaļais kurss
Iepazīstoties ar Eiropas Mežu institūta vērtējumu par Eiropas Komisijas iniciatīvām, kuru mērķu sasniegšanā liela loma ir tieši meža nozarei, prātā zīmējas paralēles ar pašmāju aktualitātēm. Nupat bija iespēja klātienē noklausīties rekomendācijas no Dzeņu sugu aizsardzības plāna, ko prezentēja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB).
Un sajūta bija tāda pati kā lasot mazā ērgļa un arī pūču aizsardzības plānus, proti, ornitologi vāc novērojumus dabā, lasa literatūru, kas apraksta sugas paradumus apdzīvojot kādu teritoriju un rekomendē noteiktus pasākumus sugas saglabāšanai, lai iekonservētu stāvokli, kurā putni jūtas komfortā.Koksnes izmantošana būvniecībā kļūst arvien populārāka
Foto: LVM
Pēdējās desmitgades laikā koka kā būvmateriāla popularitāte pasaulē ir augusi tik strauji, ka koka būvniecības rekordi tiek pārspēti viens pēc otra. Sagaidāms, ka jau pavisam tuvā nākotnē koka augstceltnes attīstītās pasaules pilsētās kļūs par gluži ikdienišķu parādību.
2014. gadā pasaules augstākās koka dzīvojamās ēkas titulu ar igauņu līdzdalību ieguva nams ar visai nepretenciozo nosaukumu “Tree” jeb “Koks” Norvēģijas pilsētā Bergenā, taču rekords nepārspēts spējis noturēties tikai dažus gadus. Jau 2018. gadā augstākās koka ēkas tituls nonāca Kanādas Britu Kolumbijas pavalstī, kur Vankūverā bāzētās Britu Kolumbijas Universitātes (The University of British Columbia) kampusā tika atklāta 53 metrus augstā studentu viesnīca.
Mielot acis ar rudens sēnēm
Foto: LVM
Pilnā sparā rit laiks, kad Latvijas meži vilināt vilina ievērojamu daļu ļaužu doties sēnēs. Bieži dzirdamie stāsti “tad un tad salasīju tik un tik” (reti ar norādi “tur un tur”), arī neskaitāmi sēņu pilnu grozu attēli sociālajos tīklos mudina uzskatīt sēņošanu par latviešu tautas tradīciju, kas zināmā mērā apvīta ar sacensību garu.
Ēdamo sēņu meklētāju pulks mežos nudien ir gana liels. Tomēr ne visi sēņotāji dodas uz mežu ar nolūku atrast pēc iespējas vairāk ēdmaņas. Cilvēki, kuri pakļaujas sēņošanas azartam un, tai pat laikā, neuzskata, ka atrastās sēnes noteikti ir jāapēd vai jāpārdod, nodarbojas ar neklasisku sēņošanu – viņi bauda sēņu augļķermeņus ar acīm.
Lai ozols augtu spēcīgs!
Foto:
LVM
Latvijas mežos izplatītākā koku suga ir priede, taču ozols ir plaši apdziedāts un aprakstīts latviešu folklorā, tas ir vīrišķības un nelokāmības simbols. Nereti tieši ozols tiek stādīts kā simbols piemājas dārzā vai svinīgu pasākumu laikā, kā īpašs vēstījums nākotnē. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kokaudzētavās aug selekcionēti meža stādi, interesentiem pieejami arī ozolu stādi. Kā pareizi rīkoties, lai iestādītais ozols spēcīgi augtu un zaļotu, stāsta LVM ainavu speciāliste Linda Zvejniece.
Rūpīga laistīšana arī pēc iestādīšanas
Ozols nav īpaši cimperlīgs ar vietas izvēli. Tam nepieciešama trūdvielām bagāta, drenēta augsne. Stādāmai bedrei ir jābūt divas reizes lielākai nekā stādāmā koka sakne. Stādīšanas laikā jālej daudz ūdens. Arī pēc iestādīšanas jaunais koks regulāri un bagātīgi jālaista. Tas jādara līdz koka sakņu sistēma ieaugas un koks pieņemas spēkā. Īpaši būtiski tas ir tad, ja ozolu stāda vasarā.
Meža apsaimniekošanā vajadzīga gan pieredze, gan zināšanas
Aizvadītajā ceturtdienā Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija devās noslēdzošajā mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumā. Žūrijas pārstāvji klātienē viesojās pie diviem saimniekiem - Gata Lāča Limbažu novadā un Daiņa Zemīša Kocēnu novadā. Noslēdzoties konkursa otrajai kārtai, žūrija uzsāks detalizētu izvērtēšanu, bet rezultāti tiks paziņoti meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs" pasniegšanas ceremonijā decembrī.
Vidzemē žūrija apskatīja divus meža īpašumus, kuru saimnieki ne tikai balstās uz jau esošo pieredzi, bet arī nemitīgi apgūst jaunas zināšanas. Dainis Zemītis no Kocēnu novada pēc izglītības ir agronoms, taču jau vairāk nekā 20 gadus apmeklē dažādus kursus, lai pilnveidotu savas zināšanas un ilgtspējīgi apsaimniekotu mežu. Turklāt savā pieredzē Dainis labprāt arī dalās, palīdzot kaimiņiem apsaimniekot viņu mežus. Bet vislielāko motivāciju saimniekam dod darbošanās paša mežā. Redzot to, kā aug paša stādītie koki un izkoptās audzes, ir gandarījums uzsākto darbu turpināt.
Covid-19 krīzes skartās atzītās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības varēs saņemt valsts atbalstu
Valdība otrdien, 11. augustā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu atzītām mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. Jaunie noteikumi ļaus sniegt finansiālu atbalstu atzītām mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām saistībā ar Covid-19 izplatības ietekmi uz tautsaimniecību.
Ņemot vērā pasaules valstu ieviestos ierobežojumus Covid-19 izplatības draudu dēļ, ir nozīmīgi krities pieprasījums pēc kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem. Latvijas meža nozare eksportē ap 80 procentiem saražotās produkcijas, tāpēc īpaši izjūtama eksporta iespēju ietekme uz saimniecisko darbību. Krīzes ietekmē ir krasi samazinājusies kokmateriālu cena, kas savukārt mazinājusi privāto meža īpašnieku aktivitāti apaļo kokmateriālu ražošanā. Šī situācija ietekmē mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuru pastāvēšana ir tieši atkarīga no kokmateriālu aprites apjoma.
Turpinās saldā ķirša pētījuma īstenošana: aktualitātes
Turpinās pētījuma "Saldā ķirša (Cerasus avium Moench. syn. Prunus avium L.) pavairošanas tehnoloģiju aprobācija un perspektīvāko klonu atlase produktīvu lietkoksnes stādījumu ierīkošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos" īstenošana.
Lai sasniegtu mērķi veikt perspektīvāko klonu atlasi, izstrādāt klonu veģetatīvās pavairošanas tehnoloģijas (spraudeņi, audu kultūras) un ierīkot izmēģinājumu stādījumus vietējo un ārzemju perspektīvāko koksnes un augļu pārstrādei piemērotu klonu salcietības pārbaudēm lauka apstākļos, esam uzsākuši iepriekšējos gados ierīkoto stādījumu apsekošanu un mikrospraudeņu ievākšanu.
Latvijā mežus apsaimnieko ilgtspējīgi
Lai gan ne vienmēr meža apsaimniekotājiem izdodas savā ikdienā ātri ieviest jaunākās mežzinātnes atziņas, Latvijā mežus apsaimnieko ilgtspējīgi, uzskata Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums.
Viņš uzsvēra, ka visi meža apsaimniekotāji Latvijā pagaidām vēl neizmanto jaunākās mežzinātnes atziņas. Meža apsaimniekošana ir ilgtermiņa process bez tūlītējas atdeves un ne katrs meža apsaimniekotājs var atļauties ieguldīt inovācijās savu laiku un līdzekļus.
Atsevišķās dzīvnieku uzskaites vienībās staltbriežu govis un teļus varēs sākt medīt ātrāk
Zemes īpašnieku organizācijas Zemnieku Saeima un Latvijas Meža īpašnieku biedrība aprīļa vidū sagatavoja kopīgu vēstuli Valsts Meža dienestam ar lūgumu par staltbriežu teļu un govju medību termiņu izmaiņām, atļaujot dzīvnieku skaita noteikšanas teritoriālajās vienībās, kurās pieļaujamais staltbriežu nomedīšanas apjoms noteikts, lai ierobežotu dzīvnieku skaitu, medīt staltbriežu govis un teļus no 01.07.2020.
01.07.2020 esam saņēmuši gan atbildi gan rīkojumu par to, ka augstāk minētājās teritoriālajās vienībās virsmežziņi tiek pilnvaroti, izvērtējot lietderības apsvērumus, 2020./2021. gada medību sezonā mainīt noteikto staltbriežu teļu un govju medību sākuma termiņu atbilstoši konstatētajiem objektīvajiem apstākļiem. Rīkojums stājas spēkā 15.07.2020.
Izsludināta pieteikšanās konkursam “Sakoptākais mežs 2020”
Veicinot ilgtspējīgu saimniekošanu Latvijas mežos un aicinot meža apsaimniekotājus runāt par labas mežsaimniecības prakses uzturēšanu, sākta pieteikšanās Latvijas Meža īpašnieku biedrības konkursam "Sakoptākais mežs". Konkurss noritēs jau ceturto gadu, un savu pieteikumu ikviens interesents var iesniegt līdz 15. jūlijam.
Konkursa "Sakoptākais mežs" mērķis ir ne tikai runāt par labu meža apsaimniekošanas praksi, bet arī dot iespēju meža apsaimniekotājiem palepoties ar paveikto. Kā stāsta Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks - labu mežu apsaimniekošanas piemēru netrūkst, atliek tikai par tiem vairāk runāt.
Uzsākts pētījums par saldā ķirša audzēšanu koksnes un augļu ieguvei
LVMI Silava sadarbībā ar SIA "Palus" un Dārzkopības institūtu uzsāka pētījuma "Saldā ķirša (Cerasus avium Moench. syn. Prunus avium L.) pavairošanas tehnoloģiju aprobācija un perspektīvāko klonu atlase produktīvu lietkoksnes stādījumu ierīkošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos" (pētījuma numurs 19-00-A01620-000088) īstenošanu.
Pētījumā, veicot saldā ķirša perspektīvāko klonu atlasi, tiks izstrādātas klonu veģetatīvās pavairošanas tehnoloģijas (spraudeņi, audu kultūras) un ierīkoti izmēģinājumu stādījumi koksnes un augļu pārstrādei piemērotu klonu salcietības pārbaudēm lauka apstākļos.
Pētījuma īstenošanu finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības pasākuma "Sadarbība" 16.1. programma.
Vairāk par pētījumu šeit.
Informācija ņemta no Silava.