"PALUS" URĀLPŪCEI DRAUDZĪGA MEŽA APSAIMNIEKOŠANA

Attēls uzņemts mūsu klienta īpašumā, Rēzeknes novada mežā. 

MAŠINIZĒTĀ MEŽA SĒŠANA – JAUNS MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBA VEIDS

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) 2022. gada ražošanā ir ieviesusi jaunu darba veidu – mašinizēto meža sēšanu, izmantojot augstas precizitātes tehnoloģiskās iekārtas, kas meža atjaunošanas darbu ļaus veikt ātrāk un kvalitatīvāk. Šogad mašinizēti sējot mežs tiks atjaunots  LVM Rietumvidzemes, Austrumvidzemes un Ziemeļlatgales reģionā ar kopējo darba platību 340 ha.

Kopumā šogad LVM atjaunos mežus stādot 13 060 hektāros, bet dabiski mežs tiks atjaunots 4 639 hektāru platībā. LVM 2022. gada ražošanā ir ieviesis jaunu darba veidu – mašinizēto meža sēšanu.

Ieilgušās ziemas dēļ mašinizētās sēšanas darbus uzsāka vēlāk nekā bija paredzēts. Pirmie darbi tika uzsākti LVM Rietumvidzemes reģiona Ropažu iecirknī. Lai veiktu mašinizētās meža sēšanas darbus, uzņēmējam esošo augsnes gatavošanas tehniku – aktīvo disku arklu – papildus bija jāaprīko ar sēšanas iekārtu.

“Uzticētais uzdevums ir liels izaicinājums arī mums kā pakalpojuma sniedzējam, jo šis ir jauns darba veids, kuru līdz šim neesam veikuši. Precīzi jāuzskaita sēklas materiāls, jāiesniedz atskaites par padarīto darbu un nepārtraukti jāseko līdzi darba izpildes kvalitātei. Izaicinājums ir arī plašais darba lauks – no Ropažiem līdz Krāslavai un no Rūjienas līdz Madonai –, kur darbus paredzēts paveikt 45 dienās,” skaidro SIA “ASP Pluss” darbu vadītājs Gints Kārlis Bernšteins.

Jauno darba veidu izmanto, sējot priedi sausos meža tipos: sils, mētrājs, lāns. Augstas precizitātes tehnoloģiskās iekārtas ļauj atjaunot mežus efektīvāk: kvalitatīvai darba izpildei vienā hektārā nepieciešams izsēt ap 0,2 kg priedes sēklu.

“Lai sekotu līdzi sēklas materiāla izlietojumam un izpildītā darba kvalitātei, ko apliecinās izaugušie koki, darbs jāveic ar augstu atbildības sajūtu no pakalpojuma sniedzēju un LVM darbinieku puses. Par veikto darbu kvalitāti vispirms liecina labi sagatavotā augsne, bet pēc aptuveni mēneša – virs augsnes virskārtas jau redzamās mazās priedītes,” skaidro LVM Mežsaimniecības mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs.

Informācija ņemta no www.lvm.lv

Par Eiropas Gada koku 2022 balsojumā atzīts Belovežas gāršas sargs. Latvijas pārstāvis Aģes dižozols ierindojas 9. vietā

Ozols Duņins Polijā                                                                                              Foto: Publicitātes attēls

22.martā svinīgā ceremonijā tika paziņoti konkursa Eiropas gada koks rezultāti. 16 Eiropas valstu Gada koku konkurencē balsojumā uzvarēja Belovežas gāršas sargs – 400 gadus vecais ozols Dunin. Ozols aug Belovežas gāršas malā. Kā zināms, Belovežas gārša ir viens no pazīstamākajiem līdzenumu mežiem ne tikai Polijā, bet visā Eiropā. Ozolu ciena un apbrīno gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, kas apmeklē šo Polijas apgabalu, ko dēvē arī par Eiropas bizonu (sumbru) reģionu. Ozols ir iedvesmojis daudzus māksliniekus, tas pārsteidz visos gadalaikos - gan veģetācijas laikā, gan rudenī vai ziemā, kad it īpaši izrāda savus krāšņi jo krāšņi izliektos zarus.

Arī Latvijas pārstāvis fināla balsojumā Aģes dižozols no Limbažu novada ieguva ļoti atzīstamu novērtējumu – ar 27 098 balsīm ieņemot 9.vietu, uzreiz aiz Francijas. Kad pēc padomju okupācijas Šmitu dzimta atguva dzimtas viensētu "Medņi", Kārlis Šmits savās bērnības dienu takās Aģes upes krastā atklāja varenu ozolu. Tas bija ieaudzis krūmos un krasta kokos, bet pēc atbrīvošanas no apauguma atklājās visā varenumā, slejot zarus pār upi no stāvkrasta malas. To nosauca par Aģes dižozolu. Pēdējos 15 gados ozols ir iedvesmojis dzimtas pārstāvjus izzināt dižkokus un apzināties, ka Latvija, ar otru lielāko dižkoku blīvumu tūlīt pēc Lielbritānijas, ir Eiropas dižkoku lielvalsts. Tas iedvesmojis Spēkozola kustības rašanos, bijis sākums Spēkozolu pārgājienam, kā arī iedvesmojis Šmitu dzimtu kopā ar draugiem un paziņām stādīt jaunu trejdeviņu Spēkozolu birzi. Aģes dižozols ir kļuvis par populārāko dižkoku Vidrižu pagastā un, iespējams, arī Limbažu novadā. To apmeklē daudzi ceļotāji, slēpņotāji un latviskās dzīvesziņas kopēji. Līdz ar tautas atmodu un netkarības atgūšanu, ozols ir atvēries pasaulei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu!

Otro vietu konkursā ieguva Konkso banketa meža ozols no Spānijas (168274 balsis), trešajā – Lielais Korķa ozols no Portugāles (70563).

Aicinām ikvienu Latvijā jau domāt par jauniem kandidātiem šim koku konkursam 2022.gadā.

Konkursu Eiropas gada koks Latvijā 2021.gadā pirmo reizi organizēja Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Latvijas Meža sertifikācijas padome. Konkursā tiek meklēti koki ar visinteresantākajiem stāstiem.

Informācija ņemta no mezaipasnieki.lv

Sīkāku informāciju par konkursu meklējiet mājas lapās https://www.eiropasgadakoks.lv un https://www.treeoftheyear.org

Konkursa 2022. gada apbalvošanas ceremoniju iespējams noskatīties šeit https://youtu.be/yiafj782oUQ

Aģes dižozols Latvija                                                                                          Foto: Publicitātes attēls

Jauna lietotne “Mednis” datu ievākšanai par meža dzīvnieku populāciju

Sadarbojoties Latvijas zinātniekiem, mežsaimniecības, lauksaimniecības un mednieku organizācijām, kā arī konsultējoties ar Valsts meža dienestu, ir izstrādāts digitāls rīks – lietotne “Mednis”. Tā ļaus medniekiem un zemes īpašniekiem fiksēt kvalitatīvu informāciju par medījamiem dzīvniekiem. Šī informācija ļaus novērtēt populāciju stāvokli un dzīvnieku izplatību, kā arī dos pamatu izsvērtu lēmumu pieņemšanai par turpmāko populācijas apsaimniekošanu.

“Mednis” ir unikāla Latvijā radīta lietotne, kas ir savienota ar Valsts meža dienesta (VMD) informācijas sistēmu “Meža valsts reģistrs” un dod iespēju ievākt datus par medījamiem dzīvniekiem, to klātbūtnes pierādījumiem, reģistrēt postījumus un tuvā nākotnē arī reģistrēt nomedīšanas faktu. Šāda kvalitatīvi ievākta informācija veicinās medību resursu izmantošanu, saglabāšanu un regulēšanu optimālā līmenī, vienlaicīgi mazinot postījumu un zaudējumu riskus mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs, kā arī samazinot medniecības administratīvo slogu.

Līdz šim Latvijā nebija speciāla rīka, kurš ļautu attālināti reģistrēt un iesniegt pierādāmu informāciju par medījamo dzīvnieku novērojumiem, nomedīšanas faktu un nodarītajiem postījumiem. Latvijā ir ap 22 tūkstoši aktīvu mednieku, 70 tūkstoši lauksaimnieku un 135 tūkstoši privāto meža īpašnieku, kuri līdz šim nav bijuši iesaistīti šādu datu ievākšanā. Tas ir savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanai nepieciešamo datu ievākšanā neizmantots potenciāls – ap 227 tūkstoši lietotāju varēs sniegt ticamu informāciju par medījamiem dzīvniekiem.

Pašreiz lietotnes “Mednis” izmantošana īpaši aktuāla ir zemes īpašniekiem un medniekiem. Zemes apsaimniekotājiem ir būtiski ievākt datus par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Tos varēs izmantot, vērtējot dzīvnieku populāciju stāvokli, bet pavasarī – medījamo dzīvnieku limita noteikšanas grupu sanāksmēs, lemjot par pieļaujamo nomedīšanas apjomu nākamajā medību sezonā.

Savukārt medniekiem, izmantojot lietotni “Mednis”, būtu svarīgi vākt datus par novērotajiem dzīvniekiem, jo īpaši ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās sugas – vilka klātbūtnes pazīmēm, vilku medīšana tiek pamatota ar konkrētiem, regulāri ievāktiem datiem. Mednieki var sniegt arī datus par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem – arī šie dati var tikt izmantoti, lemjot par pieļaujamo nomedīšanas apjomu nākamajā medību sezonā.

Ikviens var lejupielādēt lietotni “Mednis”, kas ir pieejama vietnē “Google Play” Android ierīcēm un “AppStore” iOS ierīcēm, un piedalīties datu vākšanā par meža dzīvniekiem, to klātbūtnes pierādījumiem un reģistrēt postījumus. Lietotnes izveides projektu īstenoja biedrība “Zemnieku saeima”, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Latvijas Mednieku savienība un Latvijas Mednieku asociācija.

Informācija ņemta no mezaipasnieki.lv

🌲 Mežā augošais adatu prieks, kur drīkst cirst Ziemassvētku eglīti? 👀

🎅 Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir brīnumu, ģimenes tradīciju, īpašas gaismas un vien šim raksturīgo smaržu laiks. Protams, neiztikt bez svētku eglītes - ko var nopirkt tirdziņā vai iegadāties podiņā, lai aug un kuplo arī turpmāk.   

👉Ja tomēr izvēle tiek dota par labu sniega kupenām un svētku eglītes meklējumiem mežā, tad jādodas uz LVM apsaimniekotu mežu, no kura mājās drīkst pārnes vienu zaļo svētku rotu. Lai nenodarītu mežam kaitējumu, jāievēro daži priekšnoteikumi - kurās vietās, kā un kad eglīti cirst!

🔍 LVM meža robežas var atpazīt pēc:   

•  Ceļu malās izvietotajām dzeltenajām zīmēm;   
• Dzeltenām svītrām uz koku stumbriem visas robežas garumā;   
•  Plāksnītēm, kuras izvietotas uz kvartālstigu krustpunktiem uz kurām ir AS “Latvijas valsts meži” uzraksts;   

🗺📱 Orientēties mežā palīdz mobilā lietotne “LVM Meža karte” un mammadabakarte.lv, lietotnē izmantotā karte ir tāda pat, kā redzama mammadaba.lv un lvm.lv mājas lapās, un gluži kā mājās lapā arī šajā lietotnē ir iespēja pieslēgt vai atslēgt informāciju par LVM tūrisma objektiem, atpūtas vietām un dabas takām.   

📍Kad vieta atrasta, jāizvēlās eglīte, kas aug:

• Ceļa vai grāvju malā;   
•  Uz stigām;
• Zem elektrolīnijām;
• Pieaugušā mežā zem lieliem kokiem, bet ne jaunaudzēs un jauna jauktu koku mežā;   

❌ Eglīti aizliegts cirst:   

• Publiskajos dabas parkos;   
•  Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapas attēlu uz zaļa fona;   
• Citu īpašnieku mežā;    

👉 Arvien biežāk svētku laikā ģimenes izvēlās tieši eglīti podiņā. Ja eglīti pareizi uzglabā, pavasarī to var pārstādīt piemājas dārzā. Savukārt nākamajos Ziemassvētkos atliek vien sarūpēt rotas no dabas materiāliem un izrotāt pagalmā augošo skaistuli. Sev piemērotāko ”dzīvo” eglīti katrs var izvēlēties tuvākajā audzētavā.   

NEPARASTAS UN DAUDZVEIDĪGAS ZIEMASSVĒTKU EGLĪTES PODIŅOS

Meža inventarizācijas dati privātpersonām tagad ērti pieejami bez maksas!

Valsts meža dienests privātpersonām atvieglojis piekļuvi inventarizācijas datiem par savā īpašumā esošo mežu. Meža valsts reģistrā privātpersonas bez maksas, autentificējoties ar Latvija.lv rīkiem, var apskatīt sava meža inventarizācijas ģeogrāfiskos un tekstuālos datus, kā arī tos lejupielādēt. Turpmāk šīs informācijas saņemšanai privātpersonām nav nepieciešams ar Valsts meža dienestu slēgt līgumu par Meža valsts reģistra izmantošanu un vērsties ar iesniegumu bezmaksas informācijas saņemšanai. Juridiskām personām datu saņemšanai saglabājas līdzšinējā kārtība.

Meža valsts reģistrs (https://gis.vmd.gov.lv) ir Valsts meža dienesta (VMD) uzturēta informācijas sistēma par mežu un tajā notikušo saimniecisko darbību. Šajā sistēmā VMD reģistrē arī informāciju par veiktajām meža inventarizācijām.

Ikviena privātpersona Meža valsts reģistrā, autentificējoties ar portāla Latvija.lv vienotās pieteikšanās moduli, piemēram, izmantojot internetbanku, bez maksas var apskatīt sava meža inventarizācijas ģeogrāfiskos un tekstuālos datus, kā arī tos izdrukāt vai lejupielādēt. Iepriekš privātpersonas bezmaksas informāciju par savā īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošo mežu varēja saņemt, noslēdzot līgumu ar VMD par Meža valsts reģistra izmantošanu, un vēršoties ar iesniegumu par bezmaksas sadaļas inventarizācijas datu piekļuvi.

Savukārt juridiskām personām tāpat kā līdz šim, lai varētu izmantot Meža valsts reģistrā iekļauto informāciju par meža inventarizāciju, ar VMD ir jānoslēdz līgums par Meža valsts reģistra izmantošanu.

Līdzšinējā kārtība par līguma slēgšanu un iesnieguma iesniegšanu privātpersonām saglabājas, ja tās vēlas piekļūt Meža valsts reģistra maksas sadaļai, kurā meža īpašnieks iesniedz iesniegumu koku ciršanai, paziņojumu par koku ciršanu vai pārskatu par veiktu mežsaimniecisko darbību meža īpašumā.

Arī tām privātpersonām, kuras vēlas Meža valsts reģistrā esošos datus par savā īpašumā esošajiem mežiem nodot trešo personu informācijas sistēmām, līdzšinējā kārtība par līguma slēgšanu un iesnieguma iesniegšanu nemainās.

Viena no VMD darbības prioritātēm tuvāko gadu laikā ir e-pakalpojumu attīstība, nodrošinot meža īpašniekiem un medniekiem to saņemšanu bez maksas. Iespēja privātpersonām bez maksas apskatīt sava meža inventarizācijas datus ir viens no pirmajiem bezmaksas e-pakalpojumiem, kuru saviem klientiem nodrošina VMD.

Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, ikreiz sasniedzot labāko rezultātu. VMD uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu; piedalās meža nozares politikas veidošanā un ieviešanā; īsteno meža ugunsdzēsību; uzrauga, kā noteiktās prasības ievēro tirgus dalībnieki, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, kā arī tirgotāji un pārraudzības organizācijas. VMD ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Raksts ņemts no www.vmd.gov.lv

Kāpēc meža nozare Eiropas ziemeļu pusē ar bažām vēro taksonomijas tapšanas gaitu un piedāvātos nosacījumus?

Vārds taksonomija šobrīd daudziem meža nozarē ir svešs, vēl mazāk ir skaidrs, kā izpaudīsies taksonomijas nosacījumu ieviešana dzīvē. Tā sauktā taksonomijas regula jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai ir pieņemta 2020. gadā, un šogad turpinās ar to saistīto dokumentu, tostarp likumu, izstrāde. Šobrīd apspriedei ir nodoti taksonomijas tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēta saimnieciskās darbības ietekme.

Cilvēki ar savu klātbūtni uz šīs planētas patērē tās resursus un piesārņo vidi – tas ir fakts. Varam runāt gan par eksistenciālām vajadzībām pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai daļai, gan par pārtikušās pasaules daļas patēriņa (ne)kultūru un vēlmi pēc aizvien jaunām mantiņām un lielākas jaudas bez racionāla pamatojuma.

Par to, ka zaļā kursa ekonomiskās transformācijas laikmetā ir jāvērtē saimnieciskās darbības ietekme uz vidi, klimatu un bioloģisko daudzveidību, nav šaubu. Mūsu ikdienas pārvietošanās līdzekļiem, pārsvarā transportam, jākļūst tīrākiem un efektīvākiem, ir jāsamazina ražošanas radītais piesārņojums, jāsamazina patēriņš, atkritumu daudzums un jāuzlabo to utilizācija, jāsamazina ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Vēlams, visā pasaulē.

Tad kāpēc meža nozare Eiropas ziemeļu pusē ar bažām vēro taksonomijas tapšanas gaitu un piedāvātos nosacījumus? Visticamāk, tāpēc, ka ir bažas par atšķirīgu skatījumu uz meža apsaimniekošanu starp tiem, kas raksta nosacījumus, un meža nozari. Eiropas Komisijas ierēdņi un piesaistītie eksperti uz mežsaimniecību skatās kā uz nozari, kam ir vislielākā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tāpēc, viņuprāt, šāda saimnieciskā darbība ir jāierobežo.

Mums ir pazīstama šī situācija, ka kāds no malas vērtē vienu vai divas meža funkcijas, uzsverot to nozīmīgumu pāri visam pārējam, ignorējot iemeslus, kāpēc cilvēki vispār nodarbojas ar mežsaimniecību mūsu reģionā, un neizprotot, kādas ir sociālās, ekonomiskās un vides kopsakarības visā meža nozares vērtības ķēdē.

Mežsaimniecība ir viszaļākā rūpnīca. Tā ir nozare, kas apsaimnieko savam reģionam raksturīgo dabisko ekosistēmu, nodrošinot tās pastāvēšanu ilgtermiņā un ražojot cilvēcei nepieciešamo, balstoties dabas procesos. Nosauciet vēl kādu tik zaļu rūpnīcu!

Taksonomijas tehniskās pārbaudes kritēriji, kas radīti, lai novērtētu atbilstību ilgtspējīgas ražošanas nosacījumiem, ir izstrādāti daudzām dzīves jomām. To uzdevums ir samazināt negatīvo ietekmi emisiju un piesārņojuma izpausmēs daudzās nozarēs – būvniecībā, transportā, ražošanā, infrastruktūrā, atkritumos, tūrismā, pakalpojumos, enerģijā. EK ierēdņi šī apjomīgā dokumenta goda vietā 1. nodaļu sāk ar mežsaimniecību, lauksaimniecību un zivsaimniecību.

Atcerēsimies, ka taksonomija ir par naudu, kas virza attīstību, lai tā notiktu zaļā kursa virzienā. Pavisam drīz finanšu iestādēm būs jāuzrāda noteiktas daļas izsniegto kredītu atbilstība taksonomijas kritērijiem. Tas nozīmē, ka bankas centīsies iekrāt kredītu portfelī zaļās investīcijas. Tad nu mums būtu jāsaprot, uz kuriem spēlētājiem meža nozarē taksonomijas siets attieksies.

Tas noteikti attieksies uz meža īpašniekiem, kuru īpašumi ir lielāki par 13 ha. Attiecībā uz meža apsaimniekošanu tehniskās pārbaudes kritēriji paredz meža apsaimniekošanas plānu ar šādiem nosacījumiem: meža ceļu būves ierobežošanu, jaunu meliorācijas sistēmu būves aizliegumu, augsnes gatavošanas aizliegumu, instrukcijas meža struktūras, funkciju un kompozīcijas atbilstības prasību ievērošanai.

Kritērijiem atbilstošas būs dažāda vecuma, dažādu sugu mežaudzes, kailciršu ierobežošana. Kailcirtēs būs jāatstāj 30 ekoloģiskie koki, mirusī koksne – vismaz 20 kubikmetru uz hektāru, starp kailcirtēm jābūt vismaz 100 metru joslai. Pārfrāzējot Emīla nedarbus, jāteic, ka tādu meža apsaimniekošanas plānu manas acis vēl nav redzējušas.

Mums ir pietiekami liela pieredze un zināšanas, lai teiktu, zēni, tas nestrādās – izdevumi palielināsies, ieņēmumi samazināsies, bet iegūtais rezultāts būs dārgs un neefektīvs, jo netiks respektētas dažādos Eiropas reģionos pastāvošās klimatiskās un ekoloģiskās īpatnības. Izklausās, ka fosilo izejvielu piegādātājiem šāds scenārijs būtu tīkams.

Piemēram, Dānijai pēdējos 15 gados ir izdevies palielināt tās nelielās meža platības par pāris procentpunktiem, tai skaitā apmežojot zemi ar introducētām koku sugām, kas uzrāda labākas pielāgošanās, noturības un ražības īpašības nekā Dānijas dabiskās koku sugas.

Taksonomijas izpratnē tā nav dabai tuva mežsaimniecība. Ko nu? Jāmin pedāļi atpakaļ, lai izpildītu kritērijus? Ko no tā iegūsim? Ņemot vērā to, cik atšķirīgas ir augsnes Eiropas dienvidos un ziemeļos, kā arī riskus meža ekosistēmai, lēmumi ir jāpieņem atbilstoši vietējiem apstākļiem. Ieviešot vienādus kritērijus visā ES, tie, protams, būs pretrunīgi un neveicinās mērķu sasniegšanu.

Faktiski jebkuru saimniecisko darbību mežā var vērtēt kā negatīvu, jo tā notiek dabiskā ekosistēmā un pašsaprotami, ka tā ietekmē ekosistēmu. Dabai tuva meža apsaimniekošana, lasi – meža neapsaimniekošana, tiek noteikta kā prioritāri atbalstāmais virziens. Loģika ir šāda – ja pērc mežu, lai to neapsaimniekotu, tad droši varēsi saņemt tam finansējumu.

Kam tas ir izdevīgi? Noteikti tiem ražotājiem un piesārņotājiem, kam ir jākompensē sava negatīvā ietekme, un to var izdarīt, uzrādot ogļskābās gāzes piesaistes un bioloģiskās daudzveidības nodrošinājumu, neapsaimniekojot mežu. Atcerēsimies stāstu par indulgencēm.

Kas būtu noteikti jāpatur prātā attiecībā uz taksonomiju? To, kas šobrīd ir šķietami brīvprātīgs un attiecas tikai uz finansēšanu, nākotnē var ieviest kā standartu visās jomās. EK piedāvātie kritēriji jāvērtē ne vien no ilgtspējīga finansējuma un informācijas atklāšanas viedokļa, bet arī no ES Klimata akta (projekts),  ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030, ES Meža stratēģijas 2030 (projekts) un citu ES rīcībpolitiku skatpunkta.

Visos šajos dokumentos ir atsauce uz ES taksonomiju. ES taksonomija ir ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma, kuras tvērums nākotnē būs plašāks. Līdz ar to ir pamatotas bažas, vai šie kritēriji, kas faktiski padara klasisko mežsaimniecību par neiespējamu zaļā kursa izpratnē, tuvākā vai tālākā nākotnē nebūs mūsu ikdiena. Senākā un ne tik senā pagātnē varam pameklēt piemērus, kur, adekvāti nenovērtējot piedāvātos nosacījumus, esam nonākuši pirkstos košanas situācijā. Meža nozarē tas izpaužas kā mūsu izveidoto un saražoto labumu pārdale vai nacionalizācija.

Piemērs ir arī mūsu Meža likums ar visiem Ministru kabineta noteikumiem. Mūsu tiesību akti ir tik regulēti un uz dabas aizsardzību vērsti, ka mums ir pilni meži ar dabas vērtībām un putnu ligzdām. Šobrīd piedzīvojam šo uzturēto vērtību atsavināšanu mikroliegumu un biotopu veidā. Ja kāds domā – tā tiem meža īpašniekiem vajag, tad atcerēsimies, ka meža nozare ir arī mūsu kopējā ekonomika, daba vietas, budžets un lauku reģionu dzīvotspēja.

Ir skaidrs, ka, ieviešot šos tiesību aktus, kā minimums, palielināsies birokrātija un izdevumi, lai apliecinātu savas saimnieciskās darbības atbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem. Būs jāveido meža apsaimniekošanas plāns, tostarp oglekļa bilance mežaudzē, un, jā, tiks radītas jaunas darba vietas, jo būs vajadzīgi eksperti, kas palīdzēs ar šo birokrātiju tikt galā, kā arī auditori, kas to vērtēs.

Papildus jau izteiktajām bažām ir vēl vairāki jautājumi, uz kuriem gribētos saņemt atbildes. Samazinot meža apsaimniekošanas iespējas Eiropā, līdz ar to koksnes ieguvi, kur ņemsim koksni klimatneitrālai būvniecībai un citu preču ražošanai, kur jāmazina fosilās izejvielas? To vajadzēs aizvien vairāk – kur ņemsim?

Kas notiks ar investīcijām, kas tiek ieguldītas, lai uzlabotu koksnes pārstrādes procesa vides sniegumu, lai radītu aizvien jaunus produktus no atjaunojamām izejvielām, aizstājot fosilās izejvielas. Cilvēku eksistenci Taksonomija nav atcēlusi, līdz ar to ražošanai ir jāturpinās un jāattīstās. Ierobežojot atjaunojamo resursu izmantošanu?

Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

Raksts ņemts no mezaipasnieki.lv

Latvijā veikts unikāls pētījums: kā mežaudžu vecums ietekmē klimata pārmaiņas.

Viena no trim Latvijā sastopamajām čūskām - Gludenā čūska

Gludenā čūska, kas iekļauta Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu direktīvā, kā arī Bernes konvencijā, ir viena no trim Latvijā sastopamajām čūskām. Vienlaikus pie mums tā sastopama visretāk, jo caur Latviju vijas šīs siltumprasīgās sugas izplatības areāla galējā ziemeļu robeža. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis skaidro, kā atpazīt gludeno čūsku, lai to nesajauktu ar indīgo odzi.

Gludenā čūska ir neliela, tās kopējais garums nemēdz pārsniegt 70 cm, tā ir slaida, ar īsu, priekšgalā noapaļotu galvu, kas neuzkrītoši saplūst ar ķermeni. Rāpuļa aste ir apmēram četras reizes īsāka par pārējo ķermeni. Par gludeno šī čūska, visticamāk, nodēvēta tāpēc, ka zvīņas, kas sedz viņas ķermeņa virspusi, ir gludas. Rāpuļa apakšpusē un uz galvas zvīņu nav, bet ir vairodziņi.

Lasīt tālāk »

Atbalsts meža platību paplašināšanai un meža dzīvotspējas uzlabošanai

Projekti un investīcijas
No 2021.gada 27.augusta līdz 27.septembrim norisināsies projektu pieņemšana pasākuma „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā” divās aktivitātēs.
Aktivitātē “Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana” (devītā projektu pieņemšanas kārta) kopējais publiskais finansējums ir 50 000 eiro. Iesniegto projektu īstenošanas beigu termiņš ir līdz 2025.  gada 30. jūnijam.

Lasīt tālāk »

Rīcības plāns egļu mežaudžu aizsardzībai pret egļu astoņzobu mizgrauzi (Ips typographus) 2021.gadā

 

Egļu astoņzobu mizgrauzis (turpmāk - mizgrauzis) uzskatāms par vienu no visbīstamākajiem meža kaitēkļiem Latvijā.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju Latvijā 2019.gadā un situāciju Eiropā kopumā, Zemkopības ministrija izveidoja speciālistu darba grupu, un izstrādāja rīcības plānu egļu audžu aizsardzībai pret mizgraužu radītiem bojājumiem 2020.gadā, jo tika prognozēts, ka notiks mizgrauža masu savairošanās.

Lasīt tālāk »

Eiropas jaunā Meža stratēģija – vai paradigmas maiņa?

Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē meža un meža zemju pārvaldīšanu un izmantošanu, saglabājot to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju un dzīvotspēju, kā arī nodrošinot iespējas īstenot nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, neradot draudus citām ekosistēmām (Helsinku rezolūcija H-1).

Šī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcija ir bijis kā pamats, kā ar mātes pienu uzņemta meža apsaimniekošanas uztvere, kas vairāk kā 20 gadus ir caurvijis lēmumus un nosacījumus Eiropas mežu apsaimniekošanā.

Lasīt tālāk »

Aktualizēts meža kokaudzētavu saraksts 2021

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar Valsts meža dienestu un AS Latvijas valsts meži struktūrvienību “LVM sēklas un stādi” ir aktualizējis meža kokaudzētavu sarakstu uz 2021. gada pavasari.

Meža kokaudzētavās šī gada pavasarī pieejamie stādi ir rezervēti. Lai iegādātos meža stādus, meža īpašniekiem savlaicīgi, vismaz 2 gadus pirms plānotās meža platības atjaunošanas un ieaudzēšanas tie ir jārezervē.

Lasīt tālāk »

Vēsturisks notikums Latvijā un Valsts meža dienestā

 

Pagājušo nedēļ Valsts meža dienestā uzsāka savu darbību “Attālinātas ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu” (AUANS). Šādas sistēmas ieviešana ir nebijis notikums ne tikai Valsts meža dienesta vēsturē, bet arī Latvijas mežsaimniecības mērogā.

21. gs. sākumā ir bijuši mēģinājumi šādu sistēmu ieviest, bet gaidītais rezultāts netika sasniegts. 2017. gadā dzima ideja par šādas sistēmas ieviešanas pilotprojektu. Tika meklēta informācija, kāda ir  šādu sistēmu darbības pieredze citās valstīs. 

Lasīt tālāk »

Prasām pārskatīt plānoto finansējuma samazinājumu jaunaudžu kopšanai

Aicinām meža īpašniekus sniegt savu atbalstu, parakstot petīciju, lai aicinātu Zemkopības ministriju pārskatīt plānotā finansējuma apmēru meža atbalsta pasākumiem Lauku attīstības programmas 2021-2027. ietvaros.

Petīciju var parakstīt šeit: https://www.peticijas.com/310800?u=6854262

Lasīt tālāk »

Vietalvā sagatavota ainaviska distanču slēpošanas trase

(Foto: LVM)

Līdz ar kārtīgas ziemas iestāšanos, Pļaviņu novada Vietalvas pagastā sagatavota, iespējams, viena no ainaviskākajām distanču slēpošanas trasēm. Tā vijas gar gleznainās un straujās Vesetas upes krastiem un aicina aktīvas atpūtas cienītājus baudīt dabas tuvumu. Lielākā daļa trases izveidota “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldībā esošajā teritorijā un šogad sagatavoti 6 km un 14 km gari apļi.

Kalnainajā un ainaviski skaistajā Pļaviņu novada Vietalvas pagastā biedrība Sporta klubs “Vietalva” izveidojusi un uztur distanču slēpošanas trasi. Lai slēpošanas iespējas būtu plašākas un aizraujošākas, LVM, atbalstot biedrības iniciatīvu, pērn janvārī noslēdza sadarbības līgumu ar mērķi izveidot un atbilstoši uzturēt distanču slēpošanas trasi, kas būtu pieejama ikvienam interesentam un aktīvās atpūtas cienītājam.

Lasīt tālāk »

Emigrācijas iemesls – zaļā vārna?

Lasīt tālāk »

Kā tā var būt? 🤔

Principā visā valsts teritorijā privātajiem meža īpašniekiem uzliek mikroliegumus par mazo ērgli - sugu, kas Latvijā ne tuvu nav apdraudēta, salīdzinājumā ar citiem putniem -, bet Ķemeru nacionālajā parkā veic lielāko kailcirti, kāda jebkad pieredzēta - vairāk nekā 200 ha platībā un to vēl finansē nodokļu maksātāji, arī tie paši meža īpašnieki, kuriem uzlikti mikroliegumi bez taisnīgām kompensācijām.

Lasīt tālāk »

Pielāgoties pareizi nevis politiski

Kādi koki augs Latvijas mežos pēc 30 un 50 gadiem? Kādi būs galvenie riski un kā veidot mūsu mežus produktīvus un noturīgus klimata ekstrēmu un to seku ietekmē? Kādas meža funkcijas būs svarīgas nākotnē?

Eiropas Komisija pirmo pielāgošanas stratēģiju klimata pārmaiņām akceptēja 2013.gadā. Tā ir vērsta uz ES valstu koordinētu rīcību, lai mazinātu un pielāgotos klimata pārmaiņu radītām ietekmēm uz planētu un, attiecīgi, arī uz mūsu dzīvi. Ir veikts šīs stratēģijas novērtējums un šobrīd tiek strādāts pie jaunas šī dokumenta versijas turpmākam periodam. EK savā komunikācijā runā par to, ka klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd, un ir sagaidāms, ka tās turpināsies, jo paaugstinās temperatūra, mainās nokrišņu režīms, kūst ledus un sniegs, kā arī ceļas jūras līmenis. Ārkārtēji laika apstākļi un ar klimatu saistīti notikumi, kas izraisa apdraudējumus, piemēram, plūdus un sausumu, daudzos reģionos kļūs biežāki un intensīvāki. Pat tad, ja globālie centieni samazināt emisijas ir efektīvi, nav iespējams novērst atsevišķas klimata pārmaiņas , bet ir vajadzīga papildu rīcība, lai pielāgotos to radītajai ietekmei.

Lasīt tālāk »

Cik zaļš būs Zaļais kurss

Iepazīstoties ar Eiropas Mežu institūta vērtējumu par Eiropas Komisijas iniciatīvām, kuru mērķu sasniegšanā liela loma ir tieši meža nozarei, prātā zīmējas paralēles ar pašmāju aktualitātēm. Nupat bija iespēja klātienē noklausīties rekomendācijas no Dzeņu sugu aizsardzības plāna, ko prezentēja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB). 

Un sajūta bija tāda pati kā lasot mazā ērgļa un arī pūču aizsardzības plānus, proti, ornitologi vāc novērojumus dabā, lasa literatūru, kas apraksta sugas paradumus apdzīvojot kādu teritoriju un rekomendē noteiktus pasākumus sugas saglabāšanai, lai iekonservētu stāvokli, kurā putni jūtas komfortā. 

Lasīt tālāk »