Aktivitātē “Meža ieaudzēšana” (devītā projektu pieņemšanas kārta) kopējais publiskais finansējums ir 720 400 eiro. Pasākumā var veikt meža ieaudzēšanu un kopšanu, kā arī ieaugušas mežaudzes papildināšanu un kopšanu.
Petīciju var parakstīt šeit: https://www.peticijas.com/310800?u=6854262
(Foto: LVM)
Kalnainajā un ainaviski skaistajā Pļaviņu novada Vietalvas pagastā biedrība Sporta klubs “Vietalva” izveidojusi un uztur distanču slēpošanas trasi. Lai slēpošanas iespējas būtu plašākas un aizraujošākas, LVM, atbalstot biedrības iniciatīvu, pērn janvārī noslēdza sadarbības līgumu ar mērķi izveidot un atbilstoši uzturēt distanču slēpošanas trasi, kas būtu pieejama ikvienam interesentam un aktīvās atpūtas cienītājam.
Izrādās, putnu labā pieņemti lēmumi var pamatīgi ietekmēt cilvēku likteņus – pat tik ļoti, ka viena mūsu valsts dižģimene bija spiesta emigrēt uz Īriju un, ja nekas nemainīsies, Latvijā vairs neatgriezīsies. Nekad…
Eiropas Komisija pirmo pielāgošanas stratēģiju klimata pārmaiņām akceptēja 2013.gadā. Tā ir vērsta uz ES valstu koordinētu rīcību, lai mazinātu un pielāgotos klimata pārmaiņu radītām ietekmēm uz planētu un, attiecīgi, arī uz mūsu dzīvi. Ir veikts šīs stratēģijas novērtējums un šobrīd tiek strādāts pie jaunas šī dokumenta versijas turpmākam periodam. EK savā komunikācijā runā par to, ka klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd, un ir sagaidāms, ka tās turpināsies, jo paaugstinās temperatūra, mainās nokrišņu režīms, kūst ledus un sniegs, kā arī ceļas jūras līmenis. Ārkārtēji laika apstākļi un ar klimatu saistīti notikumi, kas izraisa apdraudējumus, piemēram, plūdus un sausumu, daudzos reģionos kļūs biežāki un intensīvāki. Pat tad, ja globālie centieni samazināt emisijas ir efektīvi, nav iespējams novērst atsevišķas klimata pārmaiņas , bet ir vajadzīga papildu rīcība, lai pielāgotos to radītajai ietekmei.
Foto: LVM
2014. gadā pasaules augstākās koka dzīvojamās ēkas titulu ar igauņu līdzdalību ieguva nams ar visai nepretenciozo nosaukumu “Tree” jeb “Koks” Norvēģijas pilsētā Bergenā, taču rekords nepārspēts spējis noturēties tikai dažus gadus. Jau 2018. gadā augstākās koka ēkas tituls nonāca Kanādas Britu Kolumbijas pavalstī, kur Vankūverā bāzētās Britu Kolumbijas Universitātes (The University of British Columbia) kampusā tika atklāta 53 metrus augstā studentu viesnīca.
Foto: LVM
Ēdamo sēņu meklētāju pulks mežos nudien ir gana liels. Tomēr ne visi sēņotāji dodas uz mežu ar nolūku atrast pēc iespējas vairāk ēdmaņas. Cilvēki, kuri pakļaujas sēņošanas azartam un, tai pat laikā, neuzskata, ka atrastās sēnes noteikti ir jāapēd vai jāpārdod, nodarbojas ar neklasisku sēņošanu – viņi bauda sēņu augļķermeņus ar acīm.
Foto:
LVM
Rūpīga laistīšana arī pēc iestādīšanas
Ozols nav īpaši cimperlīgs ar vietas izvēli. Tam nepieciešama trūdvielām bagāta, drenēta augsne. Stādāmai bedrei ir jābūt divas reizes lielākai nekā stādāmā koka sakne. Stādīšanas laikā jālej daudz ūdens. Arī pēc iestādīšanas jaunais koks regulāri un bagātīgi jālaista. Tas jādara līdz koka sakņu sistēma ieaugas un koks pieņemas spēkā. Īpaši būtiski tas ir tad, ja ozolu stāda vasarā.
Vidzemē žūrija apskatīja divus meža īpašumus, kuru saimnieki ne tikai balstās uz jau esošo pieredzi, bet arī nemitīgi apgūst jaunas zināšanas. Dainis Zemītis no Kocēnu novada pēc izglītības ir agronoms, taču jau vairāk nekā 20 gadus apmeklē dažādus kursus, lai pilnveidotu savas zināšanas un ilgtspējīgi apsaimniekotu mežu. Turklāt savā pieredzē Dainis labprāt arī dalās, palīdzot kaimiņiem apsaimniekot viņu mežus. Bet vislielāko motivāciju saimniekam dod darbošanās paša mežā. Redzot to, kā aug paša stādītie koki un izkoptās audzes, ir gandarījums uzsākto darbu turpināt.
Ņemot vērā pasaules valstu ieviestos ierobežojumus Covid-19 izplatības draudu dēļ, ir nozīmīgi krities pieprasījums pēc kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem. Latvijas meža nozare eksportē ap 80 procentiem saražotās produkcijas, tāpēc īpaši izjūtama eksporta iespēju ietekme uz saimniecisko darbību. Krīzes ietekmē ir krasi samazinājusies kokmateriālu cena, kas savukārt mazinājusi privāto meža īpašnieku aktivitāti apaļo kokmateriālu ražošanā. Šī situācija ietekmē mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuru pastāvēšana ir tieši atkarīga no kokmateriālu aprites apjoma.
Lai sasniegtu mērķi veikt perspektīvāko klonu atlasi, izstrādāt klonu veģetatīvās pavairošanas tehnoloģijas (spraudeņi, audu kultūras) un ierīkot izmēģinājumu stādījumus vietējo un ārzemju perspektīvāko koksnes un augļu pārstrādei piemērotu klonu salcietības pārbaudēm lauka apstākļos, esam uzsākuši iepriekšējos gados ierīkoto stādījumu apsekošanu un mikrospraudeņu ievākšanu.
Viņš uzsvēra, ka visi meža apsaimniekotāji Latvijā pagaidām vēl neizmanto jaunākās mežzinātnes atziņas. Meža apsaimniekošana ir ilgtermiņa process bez tūlītējas atdeves un ne katrs meža apsaimniekotājs var atļauties ieguldīt inovācijās savu laiku un līdzekļus.
01.07.2020 esam saņēmuši gan atbildi gan rīkojumu par to, ka augstāk minētājās teritoriālajās vienībās virsmežziņi tiek pilnvaroti, izvērtējot lietderības apsvērumus, 2020./2021. gada medību sezonā mainīt noteikto staltbriežu teļu un govju medību sākuma termiņu atbilstoši konstatētajiem objektīvajiem apstākļiem. Rīkojums stājas spēkā 15.07.2020.
Konkursa "Sakoptākais mežs" mērķis ir ne tikai runāt par labu meža apsaimniekošanas praksi, bet arī dot iespēju meža apsaimniekotājiem palepoties ar paveikto. Kā stāsta Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks - labu mežu apsaimniekošanas piemēru netrūkst, atliek tikai par tiem vairāk runāt.
Pētījumā, veicot saldā ķirša perspektīvāko klonu atlasi, tiks izstrādātas klonu veģetatīvās pavairošanas tehnoloģijas (spraudeņi, audu kultūras) un ierīkoti izmēģinājumu stādījumi koksnes un augļu pārstrādei piemērotu klonu salcietības pārbaudēm lauka apstākļos.
Pētījuma īstenošanu finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības pasākuma "Sadarbība" 16.1. programma.
Vairāk par pētījumu šeit.
Informācija ņemta no Silava.
Aizsargājama un reti sastopama
Parastā īve ir mūsu valstī savvaļā ļoti reti sastopama, aizsargājams augs. It visu īves atradņu aizsardzības nodrošināšanai to dabiskajās atradnēs Latvijā var veidot mikroliegumus. Šī suga ierakstīta arī Igaunijas Sarkanajā grāmatā (II kategorijā) un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Konkursa "Sakoptākais mežs" mērķis ir ne tikai runāt par labu meža apsaimniekošanas praksi, bet arī dot iespēju meža apsaimniekotājiem palepoties ar paveikto. Kā stāsta Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks - labu mežu apsaimniekošanas piemēru netrūkst, atliek tikai par tiem vairāk runāt.
Aktivitātē “Meža ieaudzēšana” (devītā projektu pieņemšanas kārta) kopējais publiskais finansējums ir 720 400 eiro. Pasākumā var veikt meža ieaudzēšanu un kopšanu, kā arī ieaugušas mežaudzes papildināšanu un kopšanu.
Pirmkārt, lai novērstu drūzmēšanos populārās labiekārtotās un marķētās dabas takās, iedzīvotāji var izmantot daudz plašāku mežu teritoriju, kurp doties pastaigās. Iesakām lejuplādēt AS Latvijas valsts meži izstrādāto mobilo lietotni LVM GEO, kura ir ērti lietojama tieši meža apmeklējumiem - kartēs attēloti visi meža ceļi, AS LVM labiekārtotās atpūtas vietas un citi dabas objekti. Var izvēlēties sev vēlamo virzienu, attālumu un doties mežā. Tāpat, iespējams izmanot Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādāto mobilo lietotni "Dabas Tūrisms", kurā ir atrodami 400 dažādi dabas tūrisma galamērķi.