Nodokļu izmaiņas no 2025.gada 1.janvāra
- Reģistrācijas sliekšņa aprēķins: No 2025. gada PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķins tiks veikts, pamatojoties uz kalendāro gadu, nevis pēdējo 12 mēnešu periodu. LV Portāls
- Reversā PVN piemērošana kokmateriāliem: 2025. un 2026. gadā darījumos ar kokmateriāliem tiks piemērota reversā PVN kārtība. Tas nozīmē, ka pārdevējam, pat ja tas ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā, PVN nebūs jāmaksā. Tomēr katru mēnesi būs jāiesniedz nulles deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). LV Portāls
- Reģistrācijas sliekšņa apvienošana: Lai gan PVN reģistrācijas slieksnis saglabājas 50 000 eiro apmērā, ienākumiem no kokmateriālu pārdošanas būs jāpieskaita arī citi ienākumi, piemēram, no nekustamā īpašuma pārdošanas, telpu īres vai lauksaimniecības zemes iznomāšanas. Tomēr, ja nav sistemātiskas saimnieciskās darbības, reģistrācija par PVN maksātāju nav obligāta. Piemēram, viens darījums par 100 000 eiro gada laikā neprasa reģistrāciju. LV Portāls
- Izstāšanās no PVN reģistra: Kļuvis sarežģītāk izstāties no PVN reģistra pēc reģistrācijas. Pēc reģistrācijas gada būs jāiesniedz atskaites vēl vienu gadu, pat ja nav veikti darījumi. Tomēr VID pieļauj reģistrāciju uz konkrētu termiņu, piemēram, līdz noteiktam mēnesim, ja tiek apstiprināts, ka pēc tam darījumi netiks veikti. LV Portāls
Ziemas pārgājiena noslēpumi: Kā izbaudīt mežu atbildīgi 🌲❄️
BNI EXPO: Lieliska Pieredze SIA Palus Komandai
BNI EXPO izstāde, kas notika 28. novembrī Rīgā, ATTA CENTRE konferenču centrā, bija neaizmirstams notikums, kas apvienoja Latvijas BNI grupu biedrus. Pasākums piedāvāja dažādu nozaru uzņēmējiem iespēju dalīties pieredzē, paplašināt kontaktu loku un veidot vērtīgas sadarbības. Mēs, SIA Palus, bijām priecīgi piedalīties un prezentēt savu darbu un vērtības. Mūsu stendā apmeklētājiem bija iespēja iestādīt un paņemt līdzi mazu kociņu, kas simbolizē mūsu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Šī aktivitāte radīja lielu interesi un prieku starp apmeklētājiem, un mēs bijām gandarīti par pozitīvajām atsauksmēm.
BNI (Business Network International) ir globāls uzņēmēju tīkls, kurā biedri regulāri tiekas, lai atbalstītu viens otru uzņēmējdarbības attīstībā un veicinātu biznesa kontaktu veidošanu. Latvijā BNI sastāv no 13 grupām, kas apvieno vairāk nekā 500 uzņēmumus. BNI palīdz uzņēmējiem attīstīt savstarpējo uzticēšanos, paplašināt kontaktu loku un veicināt jaunu biznesa iespēju veidošanos. Dalība šajā globālajā tīklā mums sniedz iespēju veidot ilgtspējīgu uzņēmējdarbības vidi un kopā ar citiem uzņēmējiem stiprināt savas nozares attīstību.
Dalība BNI EXPO deva mums iespēju demonstrēt, cik nozīmīga ir ilgtspējīga meža apsaimniekošana ne tikai mūsu uzņēmumam, bet arī sabiedrībai kopumā. Apmeklētāji mūsu stendā ne tikai uzzināja vairāk par mūsu darbību, bet arī aiznesa mājās pašu rokām iestādītu kociņu 🌱🌲. Šie mazie kociņi simbolizē mūsu apņemšanos rūpēties par dabu un veidot ilgtspējīgu nākotni. Mēs priecājamies redzēt lielu sabiedrības interesi un atbalstu mūsu misijai.
Piedaloties tādos pasākumos kā BNI EXPO, mēs ne tikai reklamējam savu uzņēmumu, bet arī veicinām sabiedrības izpratni par ilgtspējību un dabas vērtībām. Katrs solis, kas vērsts uz mūsu apkārtējās vides saglabāšanu, ir vērtīgs ieguldījums nākotnē. Ikviena aktivitāte, kas sniedz labumu mūsu videi, ir solis tuvāk veselīgākai un priecīgākai sabiedrībai.
Tagad aktīvi gatavojamies izstādei Māja|2025, kas notiks 2025. gada 27.-30. martā Starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsala". Šī būs iespēja apmeklētājiem iepazīties ar inovatīviem risinājumiem un praktiskiem piemēriem, kas saistīti ar ilgtspējību un dabas vērtībām, nodrošinot pozitīvu un iedvesmojošu pieredzi.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, sekojiet mums mūsu Facebook lapā: facebook.com/reel/1772583746870648
Kvalitatīvi veikta jaunaudžu kopšana var palielināt meža nākotnes vērtību pat 2 reizes! 😮😮🌳
Ieguvumi, sadarbojoties ar PALUS:Koksnes resursu pieejamība – nozares attīstības stabilizators 🌳🌲
Latvijas meža un koksnes nozares attīstība ir būtisks temats, kas skar mūs visus. Nesen notikušajā diskusijā, kur piedalījās vairāki nozares eksperti, tika secināts, ka koksnes resursi ir un paliks svarīgs jautājums, tieši ietekmējot ilgtermiņa pieejamību un tirgus nepilnības novēršanu.
Diskusijā uzsvēra, ka pašreizējā problēma ir cenas, īpaši attiecībā uz apaļkoksni. Lai gan cenas ir samazinājušās, šīs izmaiņas varētu ietekmēt privāto mežu īpašnieku lēmumus par mežizstrādi. Svarīgi risinājumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu konkurētspēju gan privātajiem, gan valsts mežiem. Sarunā piedalījās Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks un Latvijas Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols.
Situāciju sarežģī arī koksnes cenu veidošanas mehānisms, un dažādiem mežsaimniecības uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem izaicinājumiem. Tomēr ir arī bažas par privāto mežu īpašnieku gaidīšanu uz augstākām cenām, kas var ietekmēt kopējo ciršanas apjomu privātajos mežos. Dažādi eksperti atzīmēja nepieciešamību pēc risinājumiem, kas nodrošinātu ilgtermiņa koksnes resursu pieejamību, vienlaikus ievērojot vides un ekonomiskās prasības.
Pilnā raksta versija atrodama žurnāla "Baltijas Koks" decembra izdevumā.
Par 2024. gada koku izraudzīts zemais bērzs
Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) par 2024. gada koku izraudzījusies zemo bērzu (Betula humilis Schrank), uzsverot mitrāju saglabāšanas nozīmi.
Zemais bērzs ir īpašs dārgums Latvijas dabas bagātībā, veidojot vienu no četrām Latvijā sastopamajām bērzu sugām. Šī suga piedāvā interesantu kontrastu pret citiem bērziem, jo āra bērzs un purva bērzs raksturo lieli koki ar raksturīgo balto mizu (tāsi), bet pārējās bērzu sugas parasti ir nelieli krūmi.
Zemais bērzs izceļas ar nelielu augstumu, sasniedzot līdz 2 metriem. To raksturo stāvi zari, brūna miza un iegarenas, nedaudz ādainas lapas ar zobainu malu un noapaļotu lapas galu. Kā citiem bērziem, arī zemajam bērzam ir spurdzes, izkārtotas lapu žāklēs. Tas zied maijā, bet sievišķās spurdzes saglabājas arī pēc lapu nokrišanas rudenī.
Lai arī zemais bērzs ir mazs, tā nozīme dabā ir liela. Svarīgi pievērst uzmanību un aizsargāt šo mazo, bet nozīmīgo krūmu, lai nodrošinātu tā ilgstošu klātbūtni mūsu dabā.
Novembris> jaunaudžu kopšana mēnesis.
Tuvojoties ziemas klusajiem mēnešiem, mežizstrāde un jaunaudžu kopšana ir uzmanības centrā.
Ja jums ir interese, sazinieties ar mums un uzziniet, vai Tavam īpašumam ir iespēja piesaistīt ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Oktobris> jaunaudžu aizsardzības mēnesis.
👀 Oktobrī, kad jaunajiem kociņiem 🌲 beigusies aktīvā augšana un briežu dzimtas dzīvniekiem samazinājušās barības ieguves iespējas, tiek veikti jaunaudžu aizsardzības darbi. 👉 Jaunaudžu aizsardzībai tiek izmantoti gan augu aizsardzības līdzekļi jeb repelenti, gan dažādi mehāniski aizsarglīdzekļi (aitas vilna, aizsargklipši, spirāles), kas dzīvniekiem mazina vēlmi par barību izvēlēties stādīto jaunaudzi.
Jūlijā un Augustā veicamie darbi mežā
Jūlijs> vasaras cirsmu mēnesis.
1. jūlijā beidzas ar putnu ligzdošanu saistītie ierobežojumi un drīkst atsākt kopt jaunaudzes. Vasaras vidus parasti ir pietiekami sauss mežizstrādei lielākajā daļā cirsmu. Lai kokmateriāli karstumā nebojātos, tie pēc nociršanas pēc iespējas ātrāk ir jāizved no cirsmas.
Augusts> ražas novākšanas un augsnes gatavošanas mēnesis.
Augustā lauksaimnieki steidz novākt ražu, kas paver iespējas šķērsot laukus ar meža tehniku, lai piekļūtu nozāģētajiem kokmateriāliem, nebojājot labību. Dažkārt šis laika posms ir ļoti īss, ja lauksaimnieks plāno sēt ziemājus.
Augusta otrā puse, kad zāle vairs īpaši neaug, ir piemērotākais laiks gatavot augsni stādīšanai. Rudenī sagatavotajā augsnē stādīšanu var veikt arī nākamajā pavasarī.
Jūnijs> agrotehniskās kopšanas mēnesis.
Uzmanību jāpievērš stādītajām jaunaudzēm, īpaši lauksaimniecības zemēs un auglīgos meža tipos, jo zāle un lakstaugi jau var nomākt stādiņus. Jāplāno pirmā agrotehniskā kopšana, kad konkurējošie augi tiek nopļauti aptuveni 50 cm rādiusā ap katru stādiņu, bet pārējā veģetācijā starp stādiem pasargā zemi un saknes no izkalšanas.
32 novados Latvijā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija egļu mežaudzēm ļoti bīstamā egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai
saimnieciskās darbības veikšanai 29 766 cirsmās, to kopējā platība ir 39 994 hektāri un likvīdā krāja ir 4 357 054 m3. Tai skaitā cirtes pēc dienesta sanitārā atzinuma sastādīja 1107 cirsmas ar kopējo platību 1182 hektāri un krāju 224 361 m3. Ārkārtējā situācija ir spēkā no šā gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam un saskaņā ar VMD datiem koku ciršana no 154 950 cirsmām ar kopējo platību 202 683 ha ir apturēta 12 700 cirsmām ar kopējo platību 23 690 ha
Informācija ņemta no www.vmd.gov.lv
Maijs> BBQ sezonas atklāšanas mēnesis.
Meža īpašnieka zināšanai – darāmo darbu kalendārs Pavasarī
Pavasaris tradicionāli tiek uzskatīts par meža stādīšanas laiku, tomēr arī pirms tam vēl ir veicami darbi – kamēr vēl nav atlaidusies zeme.
Kamēr ceļi nav pavisam atkusuši, jāpaspēj izvest no meža nocirstā koksne. Jāsatīra cirsmas, zari un cirsmas atliekas. Ja to ir daudz, jāsakrauj šķeldas ieguvei.
Jāpārbauda vietas, kur mēdz uzkrāties ūdens, – varbūt aizdambējusies dabiskā notece, grāvis, kas jāattīra, lai ūdens varētu plūst tālāk un nenodarītu kaitējumu mežaudzei.
Jāapskata iepriekšējo gadu stādījumi – vai tie nav iznīkuši, vai sniegs un ledus nav nodarījis kaitējumu jaunaudzēm. Ja stādi iznīkuši, būs jāveic platības papildināšana. Tad šīs vietas jāatzīmē dabā.
Gatavojoties stādīt mežu, jāsazinās ar kokaudzētavu, kur noslēgts līgums par stādu audzēšanu, un jāvienojas par stādu saņemšanas laiku un vietu.
Īstais brīdis sakopt skuju koku jaunaudzes, kas garākas par četriem metriem, ir gada vēsākajā periodā – pirmajā un ceturtajā ceturksnī ar nosacījumu, ka darba kvalitatīvu izpildi netraucē bieza sniega sega.
Egļu audzēs aukstais laiks aizkavē sakņu trupes izplatību. Sabiezinātas un izstīdzējušas lapu koku jaunaudzes ieteicams kopt veģetācijas perioda sākumā – palikušie koki vairāk nostiprināsies un būs izturīgāki pret dabas stihijām. Vasaras otrajā pusē kopjot jaunaudzes, tām neveidosies atvases.
Vēlams padomāt par ugunsnedrošo jeb kūlas dedzināšanas periodu, attīrīt no uzkritušiem zariem ugunsaizsardzības jeb minerāljoslas, īpaši uzraudzīt jaunaudzes nepļautu pļavu tuvumā.
Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu
Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.
Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.
Vairāki bīstami signāli
“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos – lietojamā resursa atjaunošanas spējas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju raksturo Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES zaļā kursa un bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrāka kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apjomu. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.
“Šīs iniciatīvas, ja tās tiks pieņemtas, Latvijai radīs katastrofālas sekas, jo centralizētajā siltumapgādē pašlaik 60% kurināmā ir biomasa – koksne, bet laukos mājām – pat vairāk nekā 90%,” skaidro J. Miezainis. Viņš norāda, ka, koksni padarot par neatjaunojamu resursu, tā nonāks emisiju tirdzniecības sistēmā, un atvieglojumi, kurus pašlaik bauda iedzīvotāji, kā kurināmo izmantojot koksni (šķeldu, malku, granulas, briketes), beigsies. Iespējams, ka pārejas periods būs līdz 2030. gadam. “Ja šāds scenārijs piepildās, patlabanējā apkures situācija ar superaugstajām cenām nākotnē taps vēl traģiskāka,” tā J. Miezainis.
Centralizētās siltumapgādes stūrakmens
“Biomasa (koksnes šķelda) ir stūrakmens, uz kā Latvijā balstās centralizētā siltumapgāde, bet uz malkas – reģionos, kur nav centralizētās siltumapgādes vai arī nekad nav bijusi izbūvēta dabasgāzes infrastruktūra, un arī gāze ir bijusi dārgāka par citiem kurināmā veidiem, tāpēc šī resursa izmantošanas apgrūtināšanai vai sadārdzināšanai ir būtiska ietekme,” skaidro siltumapgādes SIA Gren Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vanags. Viņš atgādina, ka biomasa (šķelda) ir vienīgais energoresurss, kuru Latvijā ražojam, apmēram pusi no tā patērējam savā zemē, pusi pārvēršam kokskaidu granulās un eksportējam.
“Granulu eksporta un Latvijā patērētās dabasgāzes korelācijas attiecība ir teju 1:1, jo 2021. gadā eksportējām granulas 10 TWh apmērā un to vietā importējām 11 TWh dabasgāzes. Protams, ne visu dabasgāzi iespējams aizvietot ar granulām, taču to var darīt siltumapgādē,” uzsver A. Vanags. Viņš norāda, ka ikviens eiro, par ko šis resurss tiek sadārdzināts, galu galā iedzīvotāju maciņos atstāj 16 milj. eiro lielu ietekmi. Proti, ja sadārdzinājums ir 10 eiro, iedzīvotāju maciņos tas būs jau 160 milj. eiro apmērā.
“Savukārt, ja koksne kā energoresurss, piemēram, tiek aizliegta, izmaksas pieaugs vēl divas, trīs reizes salīdzinājumā ar pašreizējām jau rekordaugstajām siltumapgādes cenām,” stāsta A. Vanags. J. Miezainis papildina, ka reģionā būtisku elektroenerģijas daudzumu ražo, izmantojot dabasgāzi. “Šogad deviņos mēnešos Latvija par gāzi ir iztērējusi 805 milj. eiro, kamēr iepriekšējos gados analogā laikā tikai ap 100 milj. eiro, kas nozīmē, ka elektrība nebūs lēta un tiem, kuri siltumapgādē izmanto siltumsūkni, šis siltums nebūs lēts,” skaidro J. Miezainis.
A. Vanags vērš uzmanību uz centralizētās siltumapgādes investīciju ciklu. “Latvijā ar valsts politiku, atbalstu, kā arī ES struktūrfondiem esam veicinājuši, lai centralizētajā siltumapgādē arvien vairāk izmantotu šķeldu, arī pašlaik ir atvērtas valsts atbalsta programmas, kas paredzētas pārejai no dabasgāzes uz atjaunojamo energoresursu – šķeldu, arī granulām,” stāsta A. Vanags. Viņaprāt, lai šīs tehnoloģijas būtu efektīvas un nerastos sadārdzinājums patērētājam, to darba mūžam jābūt 20-30 gadiem. Taču, ja tiek lemts samazināt vai pat pilnībā liegt biomasas izmantošanu, pārejas periodam jābūt maksimāli garākam.
“Par to kā iespējamu risinājumu pēc 30 gadiem ir jārunā šodien un vienlaikus pakāpeniski uz to arī jāvirzās, lai uzņēmēji var nomainīt tehnoloģijas, savukārt, patērētāji – pielāgoties jaunajai situācijai,” savu pozīciju skaidro A. Vanags. Viņaprāt, noteikti jāņem vērā Eiropas Savienības valstu būtiskās atšķirības, jo Latvija ir viena no valstīm ar biomasas pašpietiekamību, turklāt tās daļu kā produktu vēl eksportējam uz citām Eiropas valstīm.
“Ir jāatrod īpašs (unikāls) regulējums, lai valstis, kurām biomasas pietiek, to var patērēt,” tā A. Vanags. Viņaprāt, šāds patēriņš, kur biomasa tiktu iegūta ilgtspējīgas mežsaimniecības procesā, ir prioritāte Nr. 1, un tas nedrīkstētu tikt apgrūtināts ar vēl kādu regulējumu. “Ja šo resursu iegūst atbilstoši ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, nekādu jautājumu par sarežģītu pierādīšanas kārtību un sertifikācijas procesu attiecībā uz to, vai biomasa iegūta ilgtspējīgā apsaimniekošanas sistēmā, nedrīkstētu būt,” norāda A. Vanags. Viņaprāt, Latvijas iedzīvotājiem ir jāgūst labums no resursa, kas Latvijā ir pieejams.
Zviedrija – Latvijas sabiedrotais
“Pozitīvi, ka Latvija ir tik bagāta ar atjaunojamajiem resursiem, ka tos varam arī eksportēt un gūt ienākumus,” vērtē mežsaimniecības SIA Sodra Latvia valdes priekšsēdētājs Larss Georgs Hedlunds. “Arī Zviedrija, tāpat kā Latvija, ir bagāta ar mežiem, tikai Zviedrijā centralizētajā siltumapgādē netiek lietota dabasgāze, bet to teju pilnībā nodrošina ar koksni,” tā L. G. Hedlunds. Viņaprāt, gan Latvijas, gan Zviedrijas situācijā liegums koksni (šķeldu, granulas) izmantot centralizētajā siltumapgādē būtu pielīdzināms katastrofai.
“Esam vienā laivā, un mums kopīgi jāstrādā Briselē, lai šāds scenārijs, kad koksni pielīdzina fosilajam energoresursam, dzīvē neīstenotos,” ir pārliecināts L. G. Hedlunds. Viņš atgādina, ka strīdus būtība ir par to, vai zāģbaļķi drīkstētu izmantot kā kurināmo, bet, skaidrs, ka tas nav prāta darbs, un to neviens nedara, bet kādam Eiropā šāds priekšstats ir radies.
“Loģiski, ka satrupējušu resnās dimensijas apaļkoku izmantos kā enerģētisko koksni, taču vēsturiski celulozes izejvielas – papīrmalka, celulozes šķelda – vienmēr ir bijusi dārgāka nekā malka, nemaz nerunājot par zāģbaļķiem. Tirgus ar savu cenu līmeni baļķus nemaz neļauj novirzīt kā kurināmo uz katlumāju,” uzsver L. G. Hedlunds.
Izjūt pieprasījuma pieaugumu
“Tā ir šodienas realitāte,” uz jautājumu, vai pieaugošais pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes ir jūtams, atbild L. G. Hedlunds. Viņš norāda, ka enerģētisko koksni pārdod kokskaidu granulu ražotājiem, kā arī vietējās pašvaldības siltumapgādes kompānijām. “Šķelda ir brīnišķīgs resurss, pagājusī vasara ir bijusi ļoti darbīgs laiks siltumražotājiem, jo šī resursa cenas 2022. gadā ir būtiski pieaugušas, turklāt, ja iepriekšējos gados bija iespējas noslēgt līgumus par šķeldas piegādi uz gadu un piegādātāji varēja nodrošināt fiksētu cenu visam līguma periodam, šogad situācija ir mainījusies un nosacījumus diktē šķeldas pārdevēji – ražotāji, siltumražotāji nevar būt izvēlīgi,” skaidro A. Vanags. Viņš atzīst, ka šķeldas cenas pieaugums ir milzīgs, jo šī gada oktobrī salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri tā pieaugusi četras reizes. SIA Gren Latvija pērk šķeldu, kas ražota no ciršanas blakusproduktiem, taču ne visu patēriņu, it īpaši aukstas ziemas situācijā, var nosegt ar šo resursu, un vajadzīga arī dabasgāze.
“Priekšroku šķeldas ārvalstu vai tomēr pašmāju pircējam nosaka cena. Ja vietējais pircējs gatavs piedāvāt to pašu cenu, ko uzpircējs pie kuģa ostā, šķelda paliek Latvijā. Ja eksportētāja cena šķiet pārāk augsta, kuģi regulāri šo resursu izvestu no Latvijas uz Eiropu,” norāda A. Vanags. Viņš uzsver, ka cenas savā ziņā ir izlīdzinājušās, lai gan Zviedrijā šķeldas cena ir zemāka nekā Latvijā.
“Zviedrijā šķelda pie katlumājas maksāja ap 15 eiro par berkubikmetru, pirms gada cena bija zemāka – tikai 12 eiro par berkubikmetru, pieaugums par teju 25% nebija tā priecīgākā ziņa,” tā L. G. Hedlunds. A. Vanags steidz piebilst, ka Zviedrijā atšķirībā no Latvijas ir ilgtermiņa līgumi, kur centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem ir iespēja pārskatīt cenu tikai vienu reizi gadā. “Ziņa, ka siltuma cena šajā apkures sezonā pieaugs par 25-30%, Zviedrijā izraisīja sabiedrības sašutumu, Latvijā siltumenerģijas cena (tiem, kuri centralizētajā siltumapgādē izmanto šķeldu kā kurināmo) pieaugusi divas reizes, savukārt, tiem, kas patērē dabasgāzi,– par 300-400%, kaut mājsaimniecību ienākumi nebūt nepieaug proporcionāli, un sadārdzinājums nav tikai enerģētikā, bet arī pārtikas precēm,” tā A. Vanags. Viņš secina, ka iedzīvotāju pirktspēja samazinās. “Tā ir ārkārtas situācija, kurā ir nepieciešami ārkārtas pasākumi un risinājumi, tostarp ar valsts iejaukšanos, subsīdijām,” norāda A. Vanags. Viņš atgādina, ka pirms enerģētikas krīzes sekmīgi strādāja cenu faktors – diktāts – dažādiem koksnes sortimentiem, to novirzot pa attiecīgajiem sektoriem. “Pirms gada neviens papīrmalku nepārvērta dedzinājamā šķeldā, bet šodien veidojas cenu starpības koksnes sortimentiem, kas nav loģiskas, taču tā ir īstermiņa parādība, bet ilgtermiņā viss atgriezīsies ierastajā kārtībā, kur apaļkokam, kuram var pievienot vērtību, to īstenos ar dziļāku pārstrādi, bet enerģētikai nonāks zemākas kvalitātes koksne, kura citādi nav pārstrādājama un izmantojama, un tāpēc nevajadzētu īstenot “pārnodrošināšanos” ar kādu papildu regulējumu, piemēram, ka koksne enerģētikā var nonākt tikai pēc tās trešās pārstrādes,” stāsta A. Vanags.
Slieksni var samazināt
J. Miezainis vērš uzmanību, ka ES regulas pārskatīšanas gaitā ir parādījusies vēl viena iniciatīva – par obligātas dalības emisiju tirdzniecības sistēmas sliekšņa samazināšanu no pašreizējiem 20 MW, piemēram, līdz 10 MW vai pat 5 MW centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem. “Ir situācijas, kad arī šādas nelielas siltumapgādes stacijas spiestas vienu kurināmo resursu uz kādu brīdi aizvietot ar citu (piemēram, kūdru), un tas nozīmēs, ka tām pieaugs izmaksas, jo jāpērk CO2 izmešu kvotas (pašlaik tās maksā ap 70–80 eiro/t), tā sadārdzinot gala produktu,” skaidro J. Miezainis. Viņš gan norāda, ka enerģētikā tiek patērēti tikai apmēram 10% no iegūtās koksnes, bet pašlaik ir paradoksāla situācija, kad īstermiņā enerģētikas produkcija ir dārgāka par zāģēto. “Pašreizējā krīzes laikā valsts intervence ar subsīdiju vai dotāciju palīdz stabilizēt situāciju, taču ilgtermiņā būtu vērts pārņemt Somijas pieredzi, kas veido kurināmā rezerves, kas neiejaucas tirgū līdz brīdim, kad ir krīzes situācija,” ierosina J. Miezainis.
Latvijas gadījumā enerģētiskās krīzes izsludināšanas situācijā pašvaldībām piederošie siltumapgādes uzņēmumi var slēgt līgumu bez energoresursa publiskā iepirkuma konkursa, taču tas neregulē cenu siltuma patērētājam un nepalīdzēs izvairīties no dramatiskiem siltuma tarifu pieaugumiem, piemēram, par 100-200%. “Palīdzēt šādās situācijās var, tikai mērķtiecīgi veidojot sistēmu, kura krīzes brīdī spētu nodrošināt ar kurināmo par fiksētu cenu, lai nerastos strauji tarifu pieauguma lēcieni, kas ne tikai sāpīgi sit gan pa mājsaimniecību maciņiem, gan arī pa uzņēmēju konkurētspēju, jo ierēķinātajās fiksētajās izmaksās siltuma sadaļa ir būtiski jāpalielina, kas labākajā gadījumā nozīmēs mazāku peļņu vai pat nepieciešamību paaugstināt sava produkta vai pakalpojuma cenu,” skaidro J. Miezainis. Viņš atgādina, ka Latvijā centralizētā siltumapgāde ir pašvaldību autonomā funkcija, bet... 2020. gadā kādā apdzīvotā vietā siltumapgādes uzņēmumam draudēja slēgšana, taču neviena ministrija nebija gatava iesaistīties problēmas risināšanā, un, pat atlaižot vietējo domi, problēma ar siltumapgādi konkrētajā vietā netiktu atrisināta. “Ne pašvaldību, ne vēl jo vairāk privātajiem siltumapgādes uzņēmumiem nav jaudas no saviem līdzekļiem amortizēt tik milzīgas energoresursu cenu svārstības tirgū, kādas pieredzam pašlaik,” uzsver J. Miezainis.
Resursu pietiks, vien kāda būs to cena
“Gren strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs patērējam ap 2 TWh energoresursu, visvairāk Igaunijā – ap 1 TWh, Lietuvā kā energoresursi tiek izmantoti atkritumi. Šai apkures sezonai enerģētiskās koksnes resursu pietiks, jautājums ir par to cenu,” jautāts, vai pietiks resursu apkurei, atbild A. Vanags. Viņš novērojis situāciju, ka Lietuvā Baltpoll biomasas biržā cenas jau trešo nedēļu pēc kārtas par dažiem procentiem samazinās, tieši tāpat arī zāģmateriālu cenas.
“Situācija īstermiņā normalizējas, bet riski (neskaidrība) par to, kāda būs ziema (auksta un gara vai tomēr ne pārāk auksta un īsa) ne tikai Latvijā, bet arī Skandināvijā un Eiropā, saglabājas, un no šiem faktoriem arī būs atkarīgs, kā pārziemosim,” vērtē A. Vanags. Viņš skaidro, ka šķelda ir tikai viens aspekts, jo aukstas (-15 °C ilgāku laiku) ziemas gadījumā nāksies vairāk patērēt tieši dabasgāzi, tādējādi ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejami abi energoresursi. Jautājums, cik drošus līgumus par to piegādi var noslēgt, jo piegādātājiem pašreizējā situācijā var būt pat ekonomiski izdevīgāk atkāpties no noslēgtā līguma izpildes un samaksāt atkāpšanās naudu, nekā izpildīt līgumu par tajā paredzētajām resursu piegādes cenām. Proti, iepriekš ik mēnesi tika samaksāti 90% no paredzētās summas par piegādāto šķeldu, bet pārējie 10% kalpoja kā nodrošinājums, kas tika akumulēts un izmaksāts šķeldas piegādātājam apkures sezonas beigās – aprīlī. Pašlaik cenas pieaugums ir tik liels, ka piegādātājs samaksā 10% drošības naudu un atkāpjas no noslēgtā līguma izpildes, un, ja nav citu piegādātāju, siltuma ražotājs šādā gadījumā paliek bez resursa, bet cilvēki – bez siltuma.
“Gan energoresursu pircējiem, gan pārdevējiem visa ziema paies pārrunās par to, cik lielas rezerves ir piegādātājam, vai uz viņu var paļauties, vai jāslēdz kāds papildu līgums ar vēl kādu citu piegādātāju u.tml.,” gaidāmo darba cēlienu iezīmē A. Vanags. Viņaprāt, šāds risks šajā apkures sezonā būs augstāks, salīdzinot ar pagājušo. “Visaugstākais risks saistībā ar gāzi bija augustā, pašlaik situācija ir normalizējusies, taču jāņem vērā, ka siltumapgādei nevajag tik daudz gāzes kā elektroenerģijas ražošanai,” uz jautājumu par gāzes faktoru atbild A. Vanags.
Savukārt J. Miezainis atgādina, ka šādā situācijā ir vajadzīgs valsts nozīmes drošinātājs. “Ar līgumsodu konkrētu apdzīvoto vietu neapkurināsim, tāpēc ir vajadzīgs vai nu rezerves kurināmais, vai arī cits piegādātājs,” tā J. Miezainis. Viņš vērš uzmanību, ka energodrošība balstās dažādībā – jo dažādāki resursi, jo lielākas alternatīvas un daudzveidīgākas iespējas, un mazāki riski, un lielāka drošība. “Biomasas stacijās var izmantot dedzināmo kūdru, pat atkritumus, Rīgas TEC gāzi īslaicīgi var aizstāt ar dīzeļdegvielu, taču šīs iespējas jāapzina savlaicīgi, bet valstisku politiku šajā jomā neredzu,” vērtē J. Miezainis.
Diskusijas video pieejams šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=mjJHmIF7YVU
Informācija ņemta no www.zemeunvalsts.lv
Gaujas nacionālā parka iedzīvotāji sašutuši par dabas aizsardzības plāna projektu
Gaujas nacionālā parka iedzīvotāji ir savākuši vairāk kā 250 parakstus, iebilstot pret Gaujas nacionālā parka (GNP) dabas aizsardzības plāna izstrādes procesu un saturu. Vēstule 22.jūlijā nosūtīta vairākām ministrijām un Valsts kancelejai.Galvenie iebildumi ir par to, ka zemes īpašnieki nav iesaistīti priekšlikumu izstrādes procesā, kā arī par radikālām izmaiņām meža apsaimniekošanas nosacījumos GNP teritorijā.Vēstulē GNP iedzīvotāji pauž bažas un neapmierinātību par to, ka tiek plānots noteikt jaunus ierobežojumus, nepaskaidrojot, kādam nākotnē ir jāizskatās Gaujas nacionālajam parkam, un pauž bažas par to, vai piedāvātie stingrākie ierobežojumi veicinās šo mērķu sasniegšanu.
Galvenie iebildumi ir par nesamērīgi liela atmirušās koksnes daudzuma atstāšanu mežaudzē. Meža īpašnieks Gatis Ziediņš pauž, ka, ja uz hektāru mežā jāatstāj apmēram 1,5 kravas kokmateriālu, tad vairāk varam nerunāt par turpmāku meža apsaimniekošanu vispār, jo pārvietoties ar tehniku, lai apsaimniekotu šādu pielūžņotu mežu, nav iespējams. Turklāt šādas prasības ir nepārdomātas, jo būtiski paaugstina kaitēkļu izplatīšanas un ugunsbīstamības riskus. Neapsaimniekojot mežus, koki krīt arī uz ceļiem un nevienam nav pienākums tos novākt. Tas palielina arī ugunsbīstamības riskus. G. Ziediņš norāda, ka jaunā plāna redakcija neparedz neko attiecībā uz šiem riskiem, un tas nav pieļaujams. Tāpat atsevišķās zonās netiek atļauta meža atjaunošana, stādot vai sējot, kas nozīmē, ka priede un arī pārējās Latvijai raksturīgās koku sugas no GNP pamazām izzudīs, bet to vietu ieņems lazdas, blīgznas, baltalksnis, kas ir daudz ātraudzīgāki. Vēstulē zemes īpašnieki arī norāda, ka valstī nav sakārtoti kompensāciju jautājumi. Jebkāda veida aizliegumi, kas skar privātīpašumu, ir jākompensē, pretējā gadījumā bez vienošanās ar īpašnieku par plānotajiem ierobežojumiem nav iespējams veidojot sadarbībā balstītas attiecības.
Gaujas nacionālajā parkā ir daudzi tūkstoši meža īpašnieku, kas dzīvo šajā teritorijā un ekstensīvi saimnieko savos īpašumos, līdz ar to šim būtu jābūt kā paraugprocesam par to, kā var vienoties par visu pušu mērķu un interešu salāgošanu, jo arī turpmākajos gados Latvijā būs jāpaplašina NATURA 2000 teritorijas un šim procesam ir jābūt zinātniski pamatotam un kvalitatīvi vadītam, ievērojot visu pušu intereses un vajadzības.
Informācija ņemta no mezaipasnieki.lv
Alkšņu lapu brūnēšanu izraisa lapgrauži, kokiem tas nekaitē
Pēdējo nedēļu laikā novērojama alkšņu lapu brūnēšana. To izraisa alkšņa zilā lapgrauža un alkšņa zaļā lapgrauža kāpuri, kas apēd lapas mīkstumu, atstājot neskartu dzīslojumu. Kokiem tas nekaitē, un meža īpašniekiem, pamanot alkšņu lapu bojājumus, nav nepieciešams veikt nekādas īpašas darbības.
Latvijā ļoti bieži var novērot alkšņu zilo lapgrauzi (Agelastica alni), kurš vasarās masveidā ir sastopams uz alkšņu lapām. Tās ir tumši zilas, nelielas vaboles, kurām segspārni ir koši un ar metālisku spīdumu. Alkšņu zilais lapgrauzis pamatā barojas ar alkšņu lapām, bojā arī bērzu, apšu, ievu, ķiršu, ābeļu, plūmju, rožu un kārklu lapas, bieži vien apgrauž dzinumu mizu.
Alkšņu zaļā lapgrauža (Melasoma.aenea) saukta arī par alkšņu spīdīgo lapgrauzi vabole ir 6,5–8,5 milimetrus gara, tā ir ovāla un zaļā krāsā, retāk sastopama zilā krāsā, vabolei ir metālisks spīdums un smalks punktējums. Šis kaitēklis Latvijā sastopams visā teritorijā, bojā baltalksni, melnalksni, bērzu, kaitīgs tikai alkšņa jaunaudzēm. Gan alkšņu zilais lapgrauzis, gan alkšņu zaļais lapgrauzis ir augēdājs un nav bīstams cilvēkam.
Šo kaitēkļu kāpuri apēd lapu mīkstumu, atstājot neskartu dzīslojumu. Savukārt pašas vaboles lapām izgrauž ovālus caurumus. Valsts meža dienesta speciālisti norāda, ka nedz alkšņu zilais lapgrauzis, nedz zaļais alkšņu lapgrauzis kokiem nenodara neatgriezenisko bojājumus un nākamajā pavasarī lapas atkal saplauks. Līdz ar to meža īpašniekiem nav nepieciešams veikt nekādus īpašus pasākumus.
Bojāti alkšņi. Foto: VMD publicitātes materiāls
Lapgrauža kāpurs. Foto: VMD publicitātes materiāls
Pieaugusi vabole. Foto: VMD publicitātes materiāls
Valsts meža dienests ir vadošā iestāde meža ilgtspējai. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī īsteno meža ugunsapsardzību un uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību. Valsts meža dienests ir uz attīstību vērsta, mūsdienīgi domājoša iestāde, kura pārmaiņas un ikviena darbinieka profesionalitāti uztver kā gudru ceļu uz izaugsmi. Valsts meža dienests ir pārliecināts, ka pastāvēs, kas mainīsies. Valsts meža dienests ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Informācija ņemta no www.mezaipasnieki.lv
LVM VIDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀS AIZVADĪTAJĀ MĀCĪBU GADĀ MEŽU IZZINĀJUŠI VAIRĀK NEKĀ 20 000 SKOLĒNU UN SKOLOTĀJU
Lai vairotu bērnu un jauniešu izpratni par meža vērtību un ilgtspējīgas mežsaimniecības nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, 2021./2022. mācību gadā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un citām organizācijām meža izglītības aktivitātēs iesaistījusi vairāk nekā 20 000 audzēkņu, sākot no pirmsskolas līdz pieaugušo tālākizglītībai.
Visvairāk dalībnieku darbojušies LVM vides izglītības programmās pirmsskolām un sākumskolām. LVM ekoprogrammā bērnudārziem “Cūkmena detektīvi ” aizvadītajā mācību gadā piedalījušies 7104 pirmsskolas vecuma bērni un 208 pedagogi no visas Latvijas. Mācību gada sākumā Cūkmens devās uz pirmajiem 100 bērnudārziem, lai nogādātu “Slepenos maisus” ar mācību materiāliem, gada vidū – lai katrai grupiņai nodotu “Skābekļa pakas” – koku audzēšanas komplektus, bet gada beigās čaklākos apbalvoja ar detektīvu diplomiem. Programma tiek īstenota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu projekta “Nemēslo mežā” ietvaros.
Savukārt LVM vides izglītības programmā 1. – 6. klasēm “mammadaba meistarklase” šogad piedalījušās 255 klases un interešu izglītības pulciņi, meža izzināšanā iesaistot 4075 bērnus un jauniešus un vairāk nekā 200 skolotājus. Meistaru diplomus pēc visiem trīs paveiktajiem meistardarbiem šogad saņēma 75 klases un pulciņi, bet Mācekļu diplomus – izpildot divus vai vienu meistardarbu – 50. Tāpat katra no klasēm saņēma diplomu starptautiskajā “Learning about forests” programmā.
Vairāk dalībnieki nekā pērn iesaistījušies ikgadējās LVM Meža ekspedīcijās 6. klasēm. Tajās aizvadītajā rudenī piedalījās 5614 sesto klašu audzēkņi un 436 to skolotāji. 11 ekspedīciju poligonus septembra laikā apmeklējušas 304 grupas, kuras dabā par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu izglītojoši vairāk nekā 160 LVM darbinieki. Toties 7. – 9. klasēm bija iespēja piedalīties gadskārtējā āra mācību spēļu konkursā LVM Meža olimpiāde. Tās pusfinālā iekļuva 112 skolēni no 13 skolām. Stāsta LVM Vides izglītības vadītāja Līga Abizāre: “Šogad LVM Meža olimpiādi organizējām kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju, liekot uzsvaru uz mežu kā lielāko sporta zāli. Orientēšanās sacensību un radošo uzdevumu finālā uzvaras laurus plūca Jelgavas Pārlielupes pamatskola, otro vietu ieguva Mazzalves pamatskola, bet trešo – Mežinieku pamatskola.”
Vidusskolas posma audzēkņi piedalījās stipendiju konkursā “LVM Bioekonomikas skola”. Konkursa pirmajā kārtā tika saņemti 23 darbi no 21 autora. 3. kārtā, iesūtot video vēstījumus par godu ANO Starptautiskajai meža dienai, piedalījās 14 kandidāti, bet stipendijas no LVM un sadarbības partneriem – AS “Latvijas Finieris”, SIA “Rīgas meži” un biedrības “Zaļās mājas” saņēma septiņi finālisti.
Šī gada lielākais jaunums skolu programmā bija digitālā spēle “Mežotājs” 8. – 9. klasēm. Pētniecisko spēli “Mežotājs” jau izspēlējuši vairāk nekā 3000 skolēni. Par laureātiem digitālajā un lauka pētījumā mežā atzīta Mārupes pamatskolas 8.a klase, Galēnu pamatskolas 8. klase un Mežvidu pamatskolas 9. klase.
Tāpat arī šogad skolēnu vidū tika iedzīvināta tēma “Skābeklis”, dāvinot skolām jaunu metodisko materiālu par klimata pārmaiņām –Skābekļa paka” ar koku sēklām un sēšanas pamācību. Kopumā izglītības iestādes saņēma vairāk nekā 18 000 priežu sēklas. Saņemot “Skābekļa paku”, ikviens vecumā no 5 – 19 gadiem tika aicināts arī radīt dizainu uzlīmei par skābekļa tēmu. Konkursam saņemts milzīgs pieteikumu skaits – gandrīz 1000! Kopā ar Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” izglītības iniciatīvu “Ziedoņa klase” galvenās balvas saņēmuši četri skolēni, bet atzinības – vēl trīs.
Lai skolotājiem nodrošinātu profesionālo pilnveidi mācību procesā par mežu, aizvadītajā mācību gadā notikuši vairāki pedagogu tālākizglītības kursi. Rudens un pavasara kursos piedalījušies vairāk nekā 200 pedagogi no visas Latvijas. Nākamie kursi plānoti 2022. gada jūlija beigās kā trīs dienu vides izglītības nometne aktīvākajiem skolotājiem, kas kopā ar audzēkņiem čakli darbojušies LVM vides izglītības programmās.
Šī gada vides izglītības aktivitātes īstenotas kopā ar sadarbības partneriem: Valsts izglītības satura centru, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centru, Starptautiskā vides izglītības fonda (FEE) programmu “Learning about Forest”, Latvijas Vides aizsardzības fondu un citiem partneriem. LVM īsteno vides izglītības programmas kopš 2005. gada saskaņā ar valsts izglītības standartu un Eiropas Meža pedagoģijas vadlīnijām (www.forestpedagogics.eu). Vairāk informācijas www.lvm.lv/skolam
Skolotāju atsauksmes par dalību LVM skolu programmās 2021./2022. mācību gadā
Laurenču sākumskola:
“Skābekļa paka” ir lieliska! Vispirms iepazināmies ar informāciju, izpētījām saturu unbijām ļoti priecīgi par šādu dāvanu no AS “Latvijas valsts meži”. Paldies par klimata pārmaiņu spēli un priežu sēkliņām! Pēc instrukcijas priedītes iesējām 13. aprīlī, tās jau ļoti smuki aug un ir labi sadīgušas, katru dienu vērojam un priecājamies..
Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola:
Pētījumu spēli "Mežotājs" kā digitālo mācību un metodisko līdzekli par ilgtspējīgu mežsaimniecību vērtēju ļoti labi, jo skolēniem bija iespēja saprast teorētisko zināšanu pielietojumu ikdienas dzīvē caur digitālās spēles reālajiem piemēriem. Savukārt pētījuma veikšana bija izcils labās prakses piemērs projekta "Skola2030" stundu izveidei.
Informācija ņemta no www.lvm.lv
"PALUS" URĀLPŪCEI DRAUDZĪGA MEŽA APSAIMNIEKOŠANA
Attēls uzņemts mūsu klienta īpašumā, Rēzeknes novada mežā.
MAŠINIZĒTĀ MEŽA SĒŠANA – JAUNS MEŽA ATJAUNOŠANAS DARBA VEIDS
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) 2022. gada ražošanā ir ieviesusi jaunu darba veidu – mašinizēto meža sēšanu, izmantojot augstas precizitātes tehnoloģiskās iekārtas, kas meža atjaunošanas darbu ļaus veikt ātrāk un kvalitatīvāk. Šogad mašinizēti sējot mežs tiks atjaunots LVM Rietumvidzemes, Austrumvidzemes un Ziemeļlatgales reģionā ar kopējo darba platību 340 ha.
Kopumā šogad LVM atjaunos mežus stādot 13 060 hektāros, bet dabiski mežs tiks atjaunots 4 639 hektāru platībā. LVM 2022. gada ražošanā ir ieviesis jaunu darba veidu – mašinizēto meža sēšanu.
Ieilgušās ziemas dēļ mašinizētās sēšanas darbus uzsāka vēlāk nekā bija paredzēts. Pirmie darbi tika uzsākti LVM Rietumvidzemes reģiona Ropažu iecirknī. Lai veiktu mašinizētās meža sēšanas darbus, uzņēmējam esošo augsnes gatavošanas tehniku – aktīvo disku arklu – papildus bija jāaprīko ar sēšanas iekārtu.
“Uzticētais uzdevums ir liels izaicinājums arī mums kā pakalpojuma sniedzējam, jo šis ir jauns darba veids, kuru līdz šim neesam veikuši. Precīzi jāuzskaita sēklas materiāls, jāiesniedz atskaites par padarīto darbu un nepārtraukti jāseko līdzi darba izpildes kvalitātei. Izaicinājums ir arī plašais darba lauks – no Ropažiem līdz Krāslavai un no Rūjienas līdz Madonai –, kur darbus paredzēts paveikt 45 dienās,” skaidro SIA “ASP Pluss” darbu vadītājs Gints Kārlis Bernšteins.
Jauno darba veidu izmanto, sējot priedi sausos meža tipos: sils, mētrājs, lāns. Augstas precizitātes tehnoloģiskās iekārtas ļauj atjaunot mežus efektīvāk: kvalitatīvai darba izpildei vienā hektārā nepieciešams izsēt ap 0,2 kg priedes sēklu.
“Lai sekotu līdzi sēklas materiāla izlietojumam un izpildītā darba kvalitātei, ko apliecinās izaugušie koki, darbs jāveic ar augstu atbildības sajūtu no pakalpojuma sniedzēju un LVM darbinieku puses. Par veikto darbu kvalitāti vispirms liecina labi sagatavotā augsne, bet pēc aptuveni mēneša – virs augsnes virskārtas jau redzamās mazās priedītes,” skaidro LVM Mežsaimniecības mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs.
Informācija ņemta no www.lvm.lv
Par Eiropas Gada koku 2022 balsojumā atzīts Belovežas gāršas sargs. Latvijas pārstāvis Aģes dižozols ierindojas 9. vietā
Ozols Duņins Polijā Foto: Publicitātes attēls
22.martā svinīgā ceremonijā tika paziņoti konkursa Eiropas gada
koks rezultāti. 16 Eiropas valstu Gada koku konkurencē balsojumā uzvarēja
Belovežas gāršas sargs – 400 gadus vecais ozols Dunin. Ozols aug Belovežas
gāršas malā. Kā zināms, Belovežas gārša ir viens no pazīstamākajiem līdzenumu
mežiem ne tikai Polijā, bet visā Eiropā. Ozolu ciena un apbrīno gan vietējie
iedzīvotāji, gan tūristi, kas apmeklē šo Polijas apgabalu, ko dēvē arī par
Eiropas bizonu (sumbru) reģionu. Ozols ir iedvesmojis daudzus māksliniekus, tas
pārsteidz visos gadalaikos - gan veģetācijas laikā, gan rudenī vai ziemā, kad
it īpaši izrāda savus krāšņi jo krāšņi izliektos zarus.
Arī Latvijas pārstāvis fināla balsojumā Aģes dižozols no Limbažu novada ieguva ļoti atzīstamu novērtējumu – ar 27 098 balsīm ieņemot 9.vietu, uzreiz aiz Francijas. Kad pēc padomju okupācijas Šmitu dzimta atguva dzimtas viensētu "Medņi", Kārlis Šmits savās bērnības dienu takās Aģes upes krastā atklāja varenu ozolu. Tas bija ieaudzis krūmos un krasta kokos, bet pēc atbrīvošanas no apauguma atklājās visā varenumā, slejot zarus pār upi no stāvkrasta malas. To nosauca par Aģes dižozolu. Pēdējos 15 gados ozols ir iedvesmojis dzimtas pārstāvjus izzināt dižkokus un apzināties, ka Latvija, ar otru lielāko dižkoku blīvumu tūlīt pēc Lielbritānijas, ir Eiropas dižkoku lielvalsts. Tas iedvesmojis Spēkozola kustības rašanos, bijis sākums Spēkozolu pārgājienam, kā arī iedvesmojis Šmitu dzimtu kopā ar draugiem un paziņām stādīt jaunu trejdeviņu Spēkozolu birzi. Aģes dižozols ir kļuvis par populārāko dižkoku Vidrižu pagastā un, iespējams, arī Limbažu novadā. To apmeklē daudzi ceļotāji, slēpņotāji un latviskās dzīvesziņas kopēji. Līdz ar tautas atmodu un netkarības atgūšanu, ozols ir atvēries pasaulei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu!
Otro vietu konkursā ieguva Konkso banketa meža ozols no Spānijas (168274 balsis), trešajā – Lielais Korķa ozols no Portugāles (70563).
Aicinām ikvienu Latvijā jau domāt par jauniem kandidātiem šim koku konkursam 2022.gadā.
Konkursu Eiropas gada koks Latvijā 2021.gadā pirmo reizi organizēja Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Latvijas Meža sertifikācijas padome. Konkursā tiek meklēti koki ar visinteresantākajiem stāstiem.
Informācija ņemta no mezaipasnieki.lv
Sīkāku informāciju par konkursu meklējiet mājas lapās https://www.eiropasgadakoks.lv un https://www.treeoftheyear.org
Konkursa 2022. gada apbalvošanas ceremoniju iespējams noskatīties šeit https://youtu.be/yiafj782oUQ
Aģes dižozols Latvija Foto: Publicitātes attēls