Islandē cītīgi stāda mežu

Foto: Anita Jaunbelzere

Piedaloties ziemeļvalstu projektā “Pieredzes apmaiņas vizīte mežsaimniecībā”, Meža pētīšanas stacijas darbinieki nesen apmeklēja Islandi un iepazinās ar mežsaimniecības savdabīgo pieredzi valstī, kurā meži aizņem tikai divus procentus no tās teritorijas.

Taču situācija pamazām mainās un nu jau ik gadu islandieši iestāda trīs četrus miljonus kociņu, tādējādi mazinot eroziju un padarot krāšņāku skarbo Islandes ainavu. Meža stādīšanu privātajās zemēs apmaksā valsts un arī vietu, kurā šis jaunais mežs jāstāda, zemes īpašniekam parāda speciālists.

Vēl joprojām spēkā ir likums, kas paredz, ka aitas Islandē var ganīties visur un ganāmpulka īpašniekam ar žogu ganības nav jānorobežo. Žogs jāceļ tam, kurš nevēlas, lai aitas apciemotu viņa jauno mežu vai piemājas sakņu dārzu. Islandieši paši atzīst, ka šis likums ir novecojis, taču stingrā turēšanās pie senām tradīcijām vismaz pagaidām to mainīt neļauj.

Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums stāsta, ka interesantākā informācija, kādu viņš ieguvis, apmeklējot Islandi, ir par pētījumu, kādu zinātnieki veic, mērot augsnes temperatūru egļu mežā, kas netālu no Reikeras aug virs pazemes karstuma avotiem, kas 2008. gadā pēc zemestrīces nobīdījušies. Līdz ar to tiek iegūts priekšstats, kas notiek ar egļu mežu, ja augsne uzsilst. Vietā, kur zeme sasilusi līdz pat 500 C, dabiski, ka koki ir gājuši bojā, nedaudz atkāpjoties no siltuma centra, koki nīkuļo, bet vietās, kur augsnes temperatūra, salīdzinot ar ierasto, pakāpusies līdz septiņiem grādiem, egles jūtas pat labāk nekā iepriekš.

Pilns raksts pieejams šeit.

Informācija ņemta no LA.LV